Raksta autores izpētījušas Emmas Lieknes devumu pedagoģijā, raksturojušas viņas pašaizliedzīgo darbību skolu praksē, skolotāju kursos, kā arī publicistikā. Pedagoģes uzmanības lokā bija moderno valodu (vācu, angļu, franču) mācīšana, rūpes par meiteņu izglītošanu, kā arī emancipācijas jautājumi 20. gs. 20. un 30. gados. Ilgus gadus E. Liekne bija Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijas direktore (1919–1934, 1940/41) un par sekmīgu pedagoģisko darbu un ģimnāzijas vadīšanu 1929. gadā tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Viņas pedagoģiskā darbība izvērtēta vēsturisko notikumu un sabiedrības attīstības un uzskatu kontekstā.