Zinātniskās darbības atbalsta sistēma
Latviešu English

Publikācija: Prezidenta institūts Austrumeiropas valstīs un Latvijā

Publikācijas veids Publikācija RTU zinātniskajā žurnālā
Pamatdarbībai piesaistītais finansējums Nav zināms
Aizstāvēšana: ,
Publikācijas valoda Latviešu (lv)
Nosaukums oriģinālvalodā Prezidenta institūts Austrumeiropas valstīs un Latvijā
Nosaukums angļu valodā The Presidental Institute in Countries of East Europe and Latvia
Pētniecības nozare 5. Sociālās zinātnes
Pētniecības apakšnozare 5.4. Socioloģija un sociālais darbs
Autori Gunārs Ozolzīle
Atslēgas vārdi constitution, governing system, valsts, prezidents, reforma.
Anotācija Raksta mērķis ir izpētīt prezidentu pilnvaru apjomu Austrumeiropas valstīs, veikt šo pilnvaru salīdzinošu analīzi un veiktās analīzes prizmā izvērtēt konstitucionālo reformu iespējas Latvijā. Raksta autors mēģina atbildēt uz jautājumu, vai tautas vēlētam prezidentam „automātiski” jāpalielina pilnvaru jeb varas apjoms. Tiek secināts, ka Latvijas valsts prezidents ir apveltīts ar būtiski lielākām pilnvarām nekā daudzi tiešās vēlēšanās ievēlēti valsts galvas. Veiktā analīze liecina, ka prezidenta ievēlēšanas kārtība neļauj (vismaz Austrumeiropā) spriest par viņa pilnvaru apjomu. Līdz ar to var izteikt pieņēmumu, ka tautas ievēlētam prezidentam, iespējams, nemaz nav „automātiski” jāpalielina pilnvaru apjoms, kā to nereti uzskata konstitucionālo tiesību eksperti un arī politologi Latvijā.
Anotācija angļu valodā Latvia is the only country in East Europe in which, during the changes of political regime, a new constitution was not admitted. Taking into account the regular actualization of this issue in the politics of Latvia and the dominating orientations in the political culture of the society, the author of the article believes that a discussion about the changes in the countries’ basic act should be continued. While having discussions about the reforms in the Constitution, just the issue of presidential constitution has been in the centre of the researchers’ attention. In most of the suggestions for a reform, we can find a wish for changing the order of electing the president (not of the parliament, but of the nation). Also several East Europe countries have taken exactly this path while reforming their constitutions. The goal of the article is to explore the authority of the president in different East Europe countries (11 EU countries have been included in this research), perform a comparative analysis of this authority, and, through the prism of this research, to evaluate the possibility of constitutional changes in Latvia. The author of this article has made an attempt to answer the question of whether a president who has been elected by the people has to “automatically” increase the amount of power, as it is often considered by the experts in constitutional rights and also by political scientists in Latvia. It is concluded that in Latvia, the president has been endowed with a significantly greater power than many heads of the countries who have been elected by direct elections, for example, in the Czech Republic, Slovakia and Slovenia. The conducted analysis also allows to conclude that the order of presidential elections disallows (at least in East Europe) to make conclusions about the extent of his power or political power. Thereby, an assumption is made that a president who has been elected by the people does not have to ”automatically” increase the level of his power.
Atsauce Ozolzīle, G. Prezidenta institūts Austrumeiropas valstīs un Latvijā. Humanitārās un sociālās zinātnes. Nr.25, 2015, 118.-122.lpp. ISSN 1407-9291. e-ISSN 2255-8543.
Pilnais teksts Pilnais teksts
ID 21982