Aviācijas konstrukciju atteiču lielākā daļa ir saistīta ar noguruma bojājumu uzkrāšanos un noguruma plaisu attīstību. Tāpēc viens no svarīgiem jautājumiem noguruma izvērtēšanā ir zinātniski pamatotu metožu izstrāde noguruma bojājumu izvērtēšanai un konstruktīvo elementu ilgmūžības aprēķins mainīga sprieguma apstākļos. Izmantojot šādas metodes, ir iespējams izvēlēties optimālo formu un konstrukcijas izmērus projektēšanas stadijā un kontrolēt reālu bojājumu uzkrāšanās procesu konstrukcijās to ekspluatācijā. No konstrukcijas nestspējas viedokļa, kad lielu sava resursa daļu konstrukcijas materiāls tiek ekspluatēts ar defektiem, bet ekspluatācijas laiku nosaka defekta attīstības laiks līdz tā kritiskiem izmēriem, aktuālas kļūst metodes, kas dod iespēju atklāt defektus to agrīnā stadijā un prognozēt atlikušo konstrukciju ar plaisām resursu. Viens no perspektīvākajām diagnostikas metodēm, kas dod iespēju risināt šāda veida uzdevumus, ir akustiskās nesagraujošās kontroles metode, kas balstās uz akustiskās emisijas (AE) signālu parametru analīzes. Praktiskā šīs metodes izmantošana ir saistīta ar diagnostikas mērījumu datu interpretāciju. Izvirzītās problēmas risināšanai ir jāveic teorētiskos un praktiskos pētījumus defekta rašanās un attīstības AE informācijas, kas tiek reģistrēta no diagnostikas objekta, nolasīšanai, interpretācijai un lokalizācijai.