Valodas, jo īpaši speciālā lietojuma valodas, sistematizēšana jeb atsevišķu nozīmīgu sistēmu iedalīšana ir nepieciešams posms zināšanu organizēšanai mazākās pētījuma vienībās, kas būtiski atvieglotu dažāda līmeņa lingvistisko parādību analīzi. Vienotajā sistēmā ir iespējams izcelt citas sistēmas un apakšsistēmas, freimus un freimu kopas, laukus, grupas un apakšgrupas, klases un pat citas mazākas vienības un to kopas. Speciālā lietojuma valodas sistēmas iekšējā struktūra un saturs ir cieši saistītas ar noteiktas zinātnes nozares attīstību, tādējādi veidojot vienotu kognitīvu mehānismu nozares zināšanu akumulēšanai, apstrādei un komunicēšanai (cf. Tihonova 2012: 178) gan vienvalodīgajā, gan arī daudzvalodīgajā vidē. Kognitīvās teorijas kontekstā nozares terminoloģijas strukturēšanai, pārvaldībai un aprakstīšanai tiek lietoti freimi un freimu kopas (cf. Fabere et al 2005), kas noteiktajā tematiskajā laukā veido atsevišķas terminu sistēmas. Tematiskā lauka „vide un ekoloģija” terminu sistēma ir dinamiska un atvērta dažāda līmeņa pārmaiņām, turklāt tajā atspoguļojas arī pārmaiņas visu saistīto zinātnes nozaru terminoloģijā. Vienas terminu sistēmas elementi var tikt lietoti šis sistēmas dažādos freimos un to kopās vai arī parādīties citās saistītajās un pat nesaistītajās terminu sistēmās. Terminoloģijas attīstība laukā „vide un ekoloģija” uzskatāmi iezīmē mūsdienu tendences jaunu terminu un profesionālismu darināšanā, kā arī attieksmju veidošanā starp terminiem, profesionālismiem un citiem elementiem freimos, to kopās un terminu sistēmās vispār.