Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus Pallas) ir invazīva zivs, kas dzīvo uz ūdenstilpes grunts iesāļūdens vai sālsūdens ekosistēmā, un ir visēdājs [Campbell B.T., Tiegs D.S., 2012]. Tās dabiskās dzīvesvietas areāls ir Marmora, Melnās un Kaspijas jūras ūdeņi (skat. 1.att.). [Бониславская М., Таньский А., Брисевич А., Кожелецкая-Оркиш А., Вавжиняк В., Формицкий К., 2014]. Tā tiek uzskatīta par 20.-21. gadsimtu mijas vienu no sekmīgākajām invazīvajām zivīm Ziemeļamerikā (Lielajos ezeros) un daudzviet arī Eiropā, kur to sastopamības biežums palielinās. Apaļais jūrasgrundulis dažādu valstu ūdeņos nonākuši, visticamāk, ar kuģu balasta ūdeņiem vai arī aktīvi migrējot pa ūdenstilpēm [Hensler S.R., Jude D.J., 2007]. Apaļajam jūrasgrundulim var būt negatīva ietekme uz citu zivju un gliemeņu populāciju, un ūdens ekosistēmu [Charlebois P.M., Corkum L.D., Jude D.J., Knight C., 2001; Kvach Y., Skóra K.E., 2006; University of Illinois at Urbana–Champaign, 2007]. Likvidēt apaļo jūrasgrunduli pēc tam, kad tā populācija ir nostiprinājusies, parasti ir neiespējami [Minnesota Sea Grant, 2011]. Viens no apaļā jūrasgrunduļa populācijas ierobežošanas veidiem ir tā aktīva nozveja un integrēšana komercapstrādē. Zinātniskajā literatūrā un dažādos interneta resursos ir pieejami pētījumi un informācija par apaļā jūrasgrunduļa populācijas attīstību un tā ietekmi uz ekosistēmu – taču nav pētījumu par tā komerciālo un ekonomisko nozīmi dažādās valstīs. Raksta mērķis ir noskaidrot apaļā jūrasgrunduļa komerciālo nozīmi un tā izmantošanas iespējas ņemot vērā citu valstu pieredzi.