Bružu dzimtā divās paaudzēs dominē ķīmiķi. Miķelis Bružs pazīstams ne vien kā ķīmijas inženieris, bet arī kā valsts un sabiedriskais darbinieks. Viņš strādāja Čimkentā, Turkestānā, par Santonīna fabrikas direktoru un Volgundē, Latvijā, par akciju sabiedrības “Ķieģelis” direktoru rīkotāju. Viņa dēls fizikālķīmiķis LU profesors (1940) Boriss Bružs papildināja zināšanas Prinstonas Universitātē ASV (1926), strādāja par vieszinātnieku G. Luisa laboratorijā Berklī, Kalifornijā (1930–1931), un Kembridžas Universitātē (1934– 1935). Noskaidrojis magnija, kadmija un sudraba karbonātu disociācijas mehānismu, interpretēja Peltjē elektrolītisko efektu, atrada termoelementa un difūzijas elementa kopīgo risinājumu.