Zinātniskās darbības atbalsta sistēma
Latviešu English

Publikācija: Inženieris ķīmiķis Miķelis Bružs un fizikālķīmiķis profesors Boriss Bružs dzīvē un darbā

Publikācijas veids Anonīmi recenzēts zinātniskais raksts, kas publicēts izdevumā ar starptautisku redkolēģiju un pieejams citā indeksētā datu bāzē
Pamatdarbībai piesaistītais finansējums Nav zināms
Aizstāvēšana: ,
Publikācijas valoda Latviešu (lv)
Nosaukums oriģinālvalodā Inženieris ķīmiķis Miķelis Bružs un fizikālķīmiķis profesors Boriss Bružs dzīvē un darbā
Nosaukums angļu valodā Engineer Chemist Miķelis Bružs and Physical Chemist Professor Boriss Bružs
Pētniecības nozare 6. Humanitārās un mākslas zinātnes
Pētniecības apakšnozare 6.3. Filozofija, ētika un reliģija
Autori Ilgvars Grosvalds
Atslēgas vārdi Boriss Bružs, Physical fizikālķīmiķis, ķīmijas inženieris, Latvijas Universitāte, Miķelis Bružs.
Anotācija Bružu dzimtā divās paaudzēs dominē ķīmiķi. Miķelis Bružs pazīstams ne vien kā ķīmijas inženieris, bet arī kā valsts un sabiedriskais darbinieks. Viņš strādāja Čimkentā, Turkestānā, par Santonīna fabrikas direktoru un Volgundē, Latvijā, par akciju sabiedrības “Ķieģelis” direktoru rīkotāju. Viņa dēls fizikālķīmiķis LU profesors (1940) Boriss Bružs papildināja zināšanas Prinstonas Universitātē ASV (1926), strādāja par vieszinātnieku G. Luisa laboratorijā Berklī, Kalifornijā (1930–1931), un Kembridžas Universitātē (1934– 1935). Noskaidrojis magnija, kadmija un sudraba karbonātu disociācijas mehānismu, interpretēja Peltjē elektrolītisko efektu, atrada termoelementa un difūzijas elementa kopīgo risinājumu.
Anotācija angļu valodā In the family of Bružs, there were chemists for two generations. Miķelis Bružs is well known not only as a chemical engineer but also as a state and social worker. He has worked as the director of the factory “Santonin” in Chimkent, Turkestan, and as the managing director of the stock-company “Ķieģelis” in Volgunde, Latvia. His son, Boriss Bružs, a professor of the Latvia University (1940) and a physical chemist, enlarged the scope of his knowledge at Princeton University in the USA (1926) and worked as a guest scientist at the Laboratory of G. V. Lewis in Berkly, California (1930–1931), and at Cambridge University in Great Britain (1934–1935). He established the mechanism of the dissociation of the carbonates of magnesium, cadmium and silver, interpreted the electrolytic effect of Peltier, and determined the common solution of the thermoelement and the element of diffusion.
Atsauce Grosvalds, I. Inženieris ķīmiķis Miķelis Bružs un fizikālķīmiķis profesors Boriss Bružs dzīvē un darbā. Humanitārās un sociālās zinātnes, 2016, Vol.26, 36.-41.lpp. ISSN 1407-9291. e-ISSN 2255-8543.
Pilnais teksts Pilnais teksts
Publikācijas versija
Licence
ID 23739