Energosistēmas darbības pamatā ir bilances nodrošināšana starp piegādāto un patērēto enerģiju. Tradicionāli to elektroenerģētikā nodrošina, nepārtraukti pielāgojot saražotās enerģijas apjomu patēriņam jeb slodzei. Mūsdienās līdz ar atjaunīgo energoavotu ieviešanu, kuros enerģijas ģenerācijai ir nepastāvīgs raksturs, kā arī elektroenerģijas tirgus liberalizāciju un dažādu nozaru (piemēram, transporta, siltumapgādes u. c.) elektrifikāciju arvien vairāk pieaug nepieciešamība pēc enerģijas uzkrāšanas. Tas ļauj atsaistīt tās ražošanas laiku no patēriņa un veicina energoapgādes efektivitāti, ekonomiskumu, ilgtspēju un drošumu.