Apzinot Rīgas sarukšanas problēmas, par aktuālu kļūst jautājums par teritorijas efektīvu izmantošanu. 2011. un 2000. gadu iedzīvotāju tautas skaitīšanas datu salīdzinājums ļauj secināt, ka iedzīvotāju skaits Rīgā, un īpaši Rīgas vēsturiskajā centrā ir strauji samazinājies [1]. Savukārt, pilsētas sarukšanas procesi, var novest pie neapdzīvoto māju un degradēto teritoriju skaita palielināšanas, kopumā pasliktinot vides un iedzīvotāju dzīves kvalitāti pilsētas centrā. Tāpēc, lai mudinātu cilvēkus izvēlēties dzīvi pilsētas centrā, jāattīsta kvalitatīva, ilgtspējīga pilsētvide. Daudzās Eiropas pilsētās urbānā dārzkopībā tiek izmantota, kā rīks, kas veicina neizmantojamo, degradēto teritoriju efektīvo izmantošanu, tajā pat laikā veicinot iedzīvotāju izglītību, sociālo integrāciju, fiziskās veselības un psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanos [2]. Apzinot urbānās dārzkopības gan īslaicīgo, gan ilgtermiņa projektu priekšrocības, daudzās Eiropas pilsētās tā tika iekļauta gan pilsētu attīstības stratēģijās, gan investīciju programmās [3, 4]. Daudzos stratēģiskos dokumentos tiek apskatīta kopienas dārzu nozīme cilvēku fiziskās veselības, psihoemocionālā komforta un labsajūtas nodrošināšanā, taču maz uzmanības tiek pievērsts dārzu dizainam un formām. Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides apsekojuma dati parāda, ka pilsētas centrā ir daudz ekstensīvi izmantojamo teritoriju, daudzviet iekškvartālu pagalmu, kā arī skolu un citu publisko iestāžu pagalmu labiekārtojuma pakāpe ir zemā līmenī. Arī Rīgas pilsētas parki, kaut arī ir tīra, skaista un sakopta vide. Taču aptauju rezultāti liecina, ka īslaicīgo projektu realizācija un multifunkcionālo objektu izveide šajās teritorijās iedzīvotāju vidū vērtējami pozitīvi. Tāpēc jautājums par alternatīviem, ekonomiskiem, viegli transformējamiem un multifunkcionāliem vides veidošanas risinājumiem ir īpaši aktuāls. Pētījumā pamatojoties uz dažādu Eiropas pilsētu mūsdienu urbānās dārzkopības prakses piemēriem, kā arī ņemot vērā iepriekš īstenotus īslaicīgus urbānās dārzkopības projektus Rīgā, tika noteiktas teritorijas, kur urbānā dārzkopība varētu tikt integrēta ar mērķi uzlabot vides un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Teritorijas tika apskatītas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas dokumentu kontekstā, ņemot vērā ekspertu un citu ieinteresēto pušu viedokļus. Veiktais pētījums pierāda, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā dažāda veida mūsdienu urbānā dārzkopība var tikt izmantota, lai uzlabotu vides un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.