Šis pētījums veikts par aktuālu tēmu: par akcīzes nodokli cigaretēm un tā palielinājumu. Nodokļa likmes palielināšanai vairāk ir politisks pamats, jo tas jāveic saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) prasībām. Lai arī Veselības ministrija joprojām aktīvi uzstāj uz vēl straujāku un lielāku nodokļa sloga palielināšanu cigaretēm, pētījums apliecina, ka kopējais nodokļu slogs jau tagad ir augsts, salīdzinot cigarešu cenas pēc patērētāju pirktspējas citās valstīs. Augstās cenas un zemais ienākumu līmenis veicina nelegālā tirgus attīstību. Šajā pētījumā novērtēta situācija Latvijā, veiktas salīdzinošās analīzes gan par Baltijas valstīm, gan par ES valstīm. Pētījumā novērtētas akcīzes nodokļu sloga un patēriņa likumsakarības un to ietekme uz cigarešu cenām un nodokļa ieņēmumiem. Pētījumā analizēts, vai un kāds varētu būt akcīzes nodokļa turpmākais palielinājums arī pēc 2018.gada. Analīze liecina, ka nodokļu likmes palielināšana ir bijusi straujāka kā akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums, līdz ar to, palielinot nodokli vēl vairāk, tiktu izjaukts līdzsvars un ieņēmumi nepalielinātos kā plānots. Proti, autori novērtē, ka jau 2016. - 2018.gados pie noteiktā nodokļa likmes palielinājuma varētu tikt sasniegti maksimālie ieņēmumi (166 milj. EUR), ko pierāda Laffēra līkne. Līdz ar to valdībai būtu jāpievērš uzmanība, kā nodrošināt pieaugušās budžeta vajadzības un kā segt neiegūtos ieņēmumus nākotnē, jo nodokļa celšana vairs nebūs efektīvākais rīks, lai palielinātu budžeta ieņēmumus. Ar 2018.gada 1.jūliju ir noteikts, ka akcīzes nodoklis cigaretēm Latvijā būs 60 eiro par 1000 cigaretēm, kas veido 25% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas, bet minimālā nodokļa summa sasniegs 100 eiro par 1000 cigaretēm. Šīs prasības izpilde, kā arī pētījuma analīze par nodokļu ieņēmumiem un nodokļa likmēm pēdējo gadu laikā, liek domāt, ka nodokļa celšanai ir vairāk politisks, nevis ekonomisks raksturs. Pētījumā sniegti priekšlikumi, kā pilnveidot nodokļa administrēšanu, lai nodrošinātu plānotos nodokļa ieņēmumus. Tā kā Latvijai un arī pārējām Baltijas valstīm ir tiešā valsts robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kas ir lielākie kontrabandas avoti zemo cigarešu cenu dēļ, būtu vēlama efektīvāka un stingrāka 4 sodu sistēma, pastiprināti kontroles pasākumi un robežas aizsardzība. Latvija muitas iestādēm būtu jāpilnveido praktiskā sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas muitas iestādēm, atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem par sadarbību muitas jomā. Balstoties uz KPMG „Project SUN”