Zinātniskās darbības atbalsta sistēma
Latviešu English

Publikācija: Biological Stability in Chlorinated Drinking Water Distribution Networks

Publikācijas veids Promocijas darbs
Pamatdarbībai piesaistītais finansējums Nav zināms
Aizstāvēšana: 16.06.2017 12:00, Rīgas Tehniskās universitātē, Ķīpsalas ielā 6, 433. auditorijā.
Publikācijas valoda English (en)
Nosaukums oriģinālvalodā Biological Stability in Chlorinated Drinking Water Distribution Networks
Pētniecības nozare 2. Inženierzinātnes un tehnoloģijas
Pētniecības apakšnozare 2.1. Būvniecības un transporta inženierzinātnes
Autori Alīna Neščerecka
Atslēgas vārdi drinking water, biological stability, chlorination, ATP, flow cytometry
Anotācija Promocijas darbs “Bioloģiskā stabilitāte hlorētos dzeramā ūdens sadales tīklos” aptver pētījumu par faktoriem un procesiem dzeramā ūdens sadales tīklā, kuri var veicināt baktēriju augšanu (vairošanos). Promocijas darba pētījuma objekts ir tieši hlorēta ūdens sadales tīkls, jo iepriekšējos pētījumos bioloģiskā stabilitāte pārsvarā tika pētīta nehlorētos tīklos. Kaut gan hlors iznīcina mikroorganismus, tiek uzskatīts, ka nogalinot lielāku daļu baktēriju un oksidējot organiskās vielas, hlorēšana var radīt baktēriju augšanai labvēlīgu vidi. Hlorēšanu izmantoto ūdens sagatavošanas procesā Rīgā, kas padara šo lielu un sarežģītu ūdensapgādes sistēmu par īpaši piemērotu pētījumam. Turklāt, ūdens, kas tiek padots uz Rīgas sadales tīklu, nāk no hlorēta virszemes ūdens, mākslīgi papildināta gruntsūdens un dabīga pazemes ūdens. Tādā veidā hlorēšanas ietekmi uz bioloģisko stabilitāti sadales tīklā var apskatīt atkarībā no ūdens avota veida. Promocijas darba pētījumu var sadalīt divās galvenās daļās – dzīvotspējīgas biomasas novērtēšanas metožu pārbaude un optimizēšana, paredzēta tieši hlorētiem ūdens paraugiem, un Rīgas ūdens sadales tīkla izpēte ar mērķi novērtēt bioloģisko stabilitāti un noskaidrot baktēriju augšanas iemeslus. Promocijas darba izstrādes laikā tika izstrādāts vispārīgs SYBR Green I un propīdija jodīda (SGPI) krāsošanas metodes optimizēšanas protokols. Šī metode ļauj izšķirt dzīvas baktērijas no baktērijām ar bojātu membrānu, mērot ar plūsmas citometru. Adenozīntrifosforskābes (ATP) mērījumi tika pārbaudīti uz hlorētiem ūdens paraugiem, un tika izmantoti biomasas raksturošanai ūdens sadales tīklā. Tika novērots, ka augstas nātrija hipohlorīda devas rezultātā ATP tiek izdalīts no baktērijām, savukārt baktērijas var izmantot ārpus šūnas ATP kā fosfora avotu, tādā veidā apdraudot bioloģisko stabilitāti. Abas metodes tika pielietotas Rīgas ūdens sadales tīkla paraugiem, kas parādīja ka ūdens nav bioloģiski stabils, un baktēriju daudzums svārstās laikā un atšķīrās starp dažādām paraugu ņemšanas vietām. Ar uzlabotu baktēriju augšanas potenciāla metodi bija iespējams noteikt dažādas baktēriju augšanu limitējošas barības vielas. Tika noskaidrots, ka no dabīga gruntsūdens hlorēšanas rezultāta izdalītais ogleklis var veicināt baktēriju augšanu. Turklāt, galvenie baktēriju augšanu limitējoši parametri bija dažādi starp dažādiem ūdens avotiem: attīrītā virszemes ūdenī bija fosfora trūkums, bet ogleklis bija limitējošais abos pazemes ūdeņos, kur fosfors bija pārākumā. Mēs secinājām, ka hlorēšana nav galvenais iemesls bioloģiskās stabilitātes samazināšanai apskatītājā ūdensapgādes sistēmā, kā arī nenovērš baktēriju vairošanos tīklā. Savukārt ūdens no dažādiem avotiem ar atšķirīgām barības vielām var ievērojami paaugstināt baktēriju augšanas risku ūdens sadales tīklā.
Atsauce Neščerecka, Alīna. Biological Stability in Chlorinated Drinking Water Distribution Networks. Promocijas darbs. Rīga: [RTU], 2017. 116 lpp.
Pilnais teksts Pilnais teksts
Kopsavilkums Kopsavilkums
ID 25528