Raksta mērķis ir analizēt mūžizglītības attīstības iespējas ilgtermiņa ekonomikas attīstības kontekstā, ņemot vērā kompetenču un sociālekomiskos aspektus. Pētījumā tika izmantotas dokumentu analīzes un statistiko pētījumu metodes. Apkopotā informācija liecina par to, ka mūžizglītība ir daudzveidīgs izglītošanās process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību, pašrealizācijas iespēju un konkurētspēju darba tirgū, kas palīdz novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību. Tās mērķis ir nodrošināt izglītības vajadzību apmierināšanu, kas atbilst personas attīstībai, integrācijai mainīgajā vidē un nodarbinātības spēju palielināšanai, tāpēc nepieciešama sistemātiska nodarbināto un darba devēju izglītības vajadzību, iespēju un piedāvājumu izpēte. Mūsdienās mūžizglītība ir viens no svarīgākajiem valsts ekonomisko un sociālo attīstību ietekmējošiem aspektiem, kas valstī var būtiski veicināt ilgtspējīgas ekonomikas attīstību, tādējādi mūžizglītība jāpadara pieejama ikvienam. Diemžēl, esošais mūžizglītības piedāvājums bieži netiek plānots, koordinēts un saskaņots ar cilvēku, uzņēmumu un darba tirgus vajadzībām, kas izraisa būtisku darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību. Lai Latvijā attīstītos uz kompetencēm balstīta mūžizglītība nepieciešams izglītības sistēmā pilnveidot: • jaunu kompetenču attīstību; • investīciju palielināšanu cilvēkresursu attīstībā; • veidot uz zināšanām un inovāciju balstītu ilgtermiņa ekonomiku; • mācību kvalitātes novērtēšanu; • pārdomātu mācību procesa administrēšanu-koordinēšanu, konsultēšanu, kontrolēšanu, motivēšanu. Eiropas valstis ir izvēlējušās dažādas pieejas kā atbalstīt galveno kompetenču apguvi. Atkarībā no valsts un iesaistītajām galvenajām kompetencēm nacionālās stratēģija var koncentrēties uz vienu kompetenci vai aptvert divas vai vairākas kompetences. Latvijai aktuālas ir matemātika, dabaszinātnes un IKT tehnoloģijas ir galvenais valsts ilgtermiņa ekonomikas virzītājspēks.