Kopš 2004.gada Latvijas vidējās izglītības sistēmā tiek īstenota izglītības reforma vispārizglītojošajās izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Reformas ietvaros 60% mācību priekšmeti tiek pasniegti valsts valodā. 2006./2007. mācību gadā centralizētos eksāmenus kārtoja skolēni, kuri 2004. gadā sāka mācīties pārsvarā valsts valodā. Centralizēto eksāmenu kārtošanas kvalitāti, skolēnu zināšanu, prasmju un iemaņu līmeni parāda statistika. Tomēr reformas īstenošanas gados ir radušies jautājumi, kuri nav atspoguļoti eksāmenu datos. Proti: Vai mazākumtautību skolās skolēniem ir saglabājusies mazākumtautību etniskā identitāte, kad mācību process notiek pārsvarā latviešu valodā? Vai mazākumtautību skolās stundu un ārpusstudu nodarbībās notiek etniskās identitātes veicināšana? Cik lielā mērā mācību standarti, fakultatīvo nodarbību, interešu izglītības un citu ārpusstundu nodarbību programmas dod mazākumtautību skolām iespēju saglabāt un veicināt skolēniem etnisko identitāti? Kāda attieksme pret šiem jautājumiem ir skolotājiem, pašiem mazākumtautību skolēniem un viņu vecākiem? Pētījumā nevar uzreiz atbildēt uz visiem šiem jautājumiem, tas ir mēģinājums iegūt informāciju, kā tiek veicināta mazākumtautību kultūras un valodas apguve mazākumtautību vispārējās vidējās izglītības iestādēs un kā tiek veicināta mazākumtautību etniskā identitāte tajās.