Darbs ir par upju jeb straumju hidrokinētisko iekārtu izmantošanas iespējām un attīstību Latvijā un pasaulē, to izmantošanas potenciāla novērtēšanu un tālāku pilnveidošanu. Darbā ir sistematizēti un analizēti līdzšinējie zinātnes sasniegumi upju hidrokinētisko tehnoloģiju jomā, ka arī apskatīta elektroenerģijas ražošanas specifika. Analizētas dažādas pieejas elektroenerģijas iegušanai no noteiktas upes, tās posma vai reģiona ar vairākām upēm. Analizētas novērtēšanas metodes, kas līdz šim lietotas elektroenerģijas apjomu, kurus ir iespējams iegūt novērtēšanai. Darbā ir izstrādāta vietējām apstākļiem piemērota novērtēšanas metodika, kas ir balstīta uz izejas datu iegūšanu reālajos apsakļos. Izstrādātā metodika aprobēta novērtējot elektroenerģijas ražošanas potenciālu plašā Daugavas lejteces apgabalā – no Līvāniem līdz Jaunjelgavai. Veicot šos novērtējumus, pētīta dažādu mainīgo un ierobežojumu ietekme uz novērtēšanas rezultātiem, kā arī sakarības starp straumes ātrumu upē un tās šķērsgriezumu. Darbā apskatīta arī vadotņu lietošana kopā ar hidrokinētiskajām iekārtām, kā arī izstrādāta metodika vadotņu efektivitātes novērtēšanai, kura arī aprobēta novērtējot vadotņu izmantošanas efektivitāti Daugavā jau minētajos apgabalos. Veikti pētījumi gan pašu hidrokinētisko iekārtu, gan to vadotņu attīstībai. Darba rezultāti ir izmantoti vienpadsmit patentu pieteikumu sagatavošanā, kas pamatā ir jauni hidrokinētisko iekārtu un to sastāvdaļu risinājumi, tajā skaitā jauna veida hidrokinētiskās iekārtas, jauni hidrokinētisko iekārtu turbīnu risinājumi, jaunas vadotnes. Izstrādāts modelēšanas rīks, kurš par ieejas datiem izmanto datus, kas iegūti ar darbā izstrādātajām metodikām un ar kuru iespējams plānot HKI izvietojumu upē un sagaidāmos saimnieciskos ieguvumus. Katrā no veiktajiem darbu blokiem apkopota un analizēta pieredze. Svarīgākie secinājumi apkopoti un analizēti nobeigumā.