Termins “kreatīva ekonomika” arvien biežāk ir sastopams ekonomistu un vadības speciālistu leksikā. Šis termins pirmo reizi tika minēts zinātniskajā vidē 2001. gadā, par ko ir jāpateicas Lielbritānijas zinātniekam Džonam Houkinsam (John Howkins). Šobrīd termins “kreatīva ekonomika” bieži sasaucas ar jēdzienu “zināšanu ekonomika”. Tas ir īpašs ekonomikas sektors, kas tiek balstīts uz dažādiem intelektuālā darba veidiem. Šobrīd pasaulē kreatīvā ekonomika izpaužas sociālajā ekonomikas izaugsmē, kas var kalpot par lielisku motivāciju investīciju klimata pievilcībai, attīsta zinātnes un izglītības jomu, kā arī specifiskas sociālas jomas u.c. Kreatīvā ekonomika nākotnē var kļūt par vienu no vadošajām sociālekonomiskām attīstības formām Atbilstošas intelektuālas vides veidošana visas sociālekonomiskās sistēmas ietvaros veicinās mājsaimniecību izaugsmi un atklās sabiedrības jaunrades iespējas, radot jaunas idejas un pielāgojot tās tautsaimniecības prasībām. Tieši kreatīva ekonomika var būt tas mehānisms, kas atvērs radošas pieejas cilvēka darbā jaunos sociālekonomiskajos procesos sabiedrībā. Kreatīvās ekonomikas metodika tiek balstīta uz nestandarta lēmumiem, oriģinālām un netradicionālām vadības pieejām kā stratēģiskās izaugsmes mērķos, tā arī sistemātiskās ārkārtas un krīzes situācijās, kad nepieciešams meklēt un realizēt principiāli jaunus izdzīvošanas ceļus, iespējas virzīties uz priekšu, organizāciju tirgus konkurētspējas iegūšanas veidus un pasākumu atbalstu konkurences cīņā.