Līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā (ES) vismaz 27% no enerģijas gala patēriņa ir jābūt iegūtiem no atjaunojamiem energoresursiem. Tajā pašā laikā elektroenerģijas ražošanā atjaunojamo resursu īpatsvars sasniegs 50 %, kur pieaugumu pamatā nodrošinās vēja un saules ģenerācija. Šādi elektroenerģijas ģenerācijas avoti būtiski palielina gan prognozējamās diennakts un sezonālās, gan arī stohastiskās ģenerācijas piedāvājuma svārstības. Tāpēc energosistēmā pieaugs vērtība ne tikai rezerves ģenerācijas avotiem, bet arī risinājumiem energoresursu patēriņa pusē, kas veicinās gan energoefektivitāti, gan arī spēs realizēt patēriņa elastības potenciālu un energopatērētāju iesaisti elektroenerģijas tirgos. Darba mērķis ir analizēt viedās uzskaites ietekmi uz mājsaimniecības sektora elektroenerģijas gala lietotāja energoefektivitāti, kā arī novērtēt dažādu faktoru lomu energoefektivitātes paaugstināšanā. Analīze ietver viedās uzskaites ietekmes uz energoefektivitātes paaugstināšanu novērtējumu, vērtējot tās ekonomisko pamatotību, elektroenerģijas ietaupījuma potenciālu un ietekmi uz klimata pārmaiņām samazinājumu. Papildus tika vērtēti faktori, kas ietekmē energoefektivitātes paaugstināšanas dinamiku, ņemot vērā cilvēku uzvedības aspektus, inovāciju difūzijas lomu un elektroenerģijas tirgus liberalizācijas ietekmi. Promocijas darbs ir izveidots kā publikāciju kopa, kurā apvienotas daļa no doktorantūras laikā rakstītajām publikācijām. Ievadā ir atspoguļoti darba mērķi un uzdevumi kā arī īss zinātniskās un praktiskās nozīmes apraksts. Pirmajā daļā ir sniegta viedo skaitītāju izmaksu un ieguvumu analīze, energoefektivitātes potenciāla novērtējums ieviešot viedos skaitītājus un CO2 samazinājuma faktora analīze liberalizēta elektroenerģijas tirgus apstākļos. Otrajā daļā ir ietvertas vairākas metodiskās pieejas, lai analizētu energoefektivitātes uzlabojumu dinamiku, ieviešot viedos skaitītājus, kas ietver nolūka ietvara teorijas pielietojumu, inovāciju difūzijas analīzi un sistēmdinamikas modeļu izmantošanu energoefektivitātes izmaiņām no enerģijas politikas viedokļa. Darbs ir balstīts uz 10 zinātniskajām publikācijām un aprobēts 7 zinātniskajās konferencēs.