Raksta mērķis ir izpētīt Latvijas politiskās sistēmas leģitimitātes dažus aspektus. Pētījumā izmantoti empīriskajos socioloģiskajos pētījumos iegūtie dati. Datu analīzē tiek lietota pieeja, kas sarežģīto politiskās sistēmas leģitimitātes fenomenu cenšas reducēt, mēģinot rast atbildes uz šādiem jautājumiem: vai indivīds jūtas piederīgs politiskajai kopienai; vai demokrātija ir viena no indivīda vērtību sistēmas sastāvdaļām; vai tas, kā kopumā funkcionē politiskais režīms, apmierina sabiedrības vairākumu; cik lielā mērā sabiedrība uzticas atsevišķiem politiskās sistēmas institūtiem; vai sabiedrību apmierina politisko aktieru darbs. Tiek secināts, ka Latvijas politiskajai sistēmai ir nepietiekams difūzais atbalsts, kas savukārt norāda uz to, ka režīmam ir problēmas ar leģitimitāti. Latvijā ir izveidojusies sadalīta sabiedrība un abu kopienu cilvēkiem nav kopīgas sabiedrību vienojošas nacionālās identitātes. Turklāt apmēram puse sabiedrības nav apmierināta ar to, kā kopumā funkcionē politiskais režīms. Kā specifiskā atbalsta indikators pētījumā tika izmantota sabiedrības uzticēšanās politiskajiem institūtiem un politisko aktieru darba vērtējums. Rakstā veiktā analīze ļauj secināt gan par izteikti zemu uzticēšanos politiskajiem institūtiem, gan par ļoti negatīvu politiķu darba novērtējumu. Raksta mērķis ir izpētīt Latvijas politiskās sistēmas leģitimitātes dažus aspektus. Pētījumā izmantoti empīriskajos socioloģiskajos pētījumos iegūtie dati. Datu analīzē tiek lietota pieeja, kas sarežģīto politiskās sistēmas leģitimitātes fenomenu cenšas reducēt, mēģinot rast atbildes uz šādiem jautājumiem: vai indivīds jūtas piederīgs politiskajai kopienai; vai demokrātija ir viena no indivīda vērtību sistēmas sastāvdaļām; vai tas, kā kopumā funkcionē politiskais režīms, apmierina sabiedrības vairākumu; cik lielā mērā sabiedrība uzticas atsevišķiem politiskās sistēmas institūtiem; vai sabiedrību apmierina politisko aktieru darbs. Tiek secināts, ka Latvijas politiskajai sistēmai ir nepietiekams difūzais atbalsts, kas savukārt norāda uz to, ka režīmam ir problēmas ar leģitimitāti. Latvijā ir izveidojusies sadalīta sabiedrība un abu kopienu cilvēkiem nav kopīgas sabiedrību vienojošas nacionālās identitātes. Turklāt apmēram puse sabiedrības nav apmierināta ar to, kā kopumā funkcionē politiskais režīms. Kā specifiskā atbalsta indikators pētījumā tika izmantota sabiedrības uzticēšanās politiskajiem institūtiem un politisko aktieru darba vērtējums. Rakstā veiktā analīze ļauj secināt gan par izteikti zemu uzticēšanos politiskajiem institūtiem, gan par ļoti negatīvu politiķu darba novērtējumu.