Cenšoties samazināt atkarību no importējamiem energoresursiem un enerģētikas ietekmi uz klimata izmaiņām, Eiropas Savienība (ES) un Latvija ir uzstādījušas augstus mērķus energoapgādes attīstības jomā. Plānots 2020. gadā sasniegt 20% atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvaru gala patēriņā. Savukārt līdz 2030. gadam ES centīsies sasniegt vismaz 32% AER īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. Latvijā attiecīgais plānotais AER izmantošanas indikators šim laika periodam ir 40%. Viena no atzītām uzstādīto mērķu sasniegšanas metodēm balstās uz izkliedēto mazas jaudas AER izmantošanu mājsaimniecībās, aprīkojot tās ar mikroģenerācijas iekārtām un pārveidojot enerģijas lietotāju par ražotājlietotāju. Piemērota AER izmantošana mājsaimniecībās sniedz ilglaicīgu ekonomisko ieguvumu, paaugstinot mājsaimniecību konkurētspēju, vienlaikus samazinot CO2 izmešu apjomu, paaugstinot AER izmantošanas īpatsvaru valstī un veicinot investīciju piesaisti. Lai sekmētu decentralizētas elektroenerģijas ražošanu un paaugstinātu AER izmantošanas apjomu, vairākās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, piemēro NETO sistēmu, kuru pielieto, formējot norēķinus par saražoto vai patērēto enerģiju. NETO sistēma ir instruments, kas veicina efektīvu enerģijas lietošanu un mazas jaudas elektroenerģiju ģenerējošu iekārtu uzstādīšanu mājsaimniecībās. Šī sistēma var tikt un tiek realizēta dažādi. Pieņemtie konkrētie NETO sistēmas noteikumi ietekmē ne tikai ražotajlietotāju darbības rentabilitāti, bet arī energosistēmu un pārējos enerģijas lietotājus. Tāpēc ir ļoti svarīgi izveidot līdzsvarotu NETO sistēmu, kas ņem vērā konkrētas energosistēmas iespējas un īpatnības un visas sabiedrības intereses. Šādas sistēmas pamatojums ir galvenais šī darba mērķis. Lai sasniegtu uzstādīto mērķi, pētījumā atrisināti šādi galvenie uzdevumi: novērtēts mazas jaudas AER tehnoloģiju (saules un vēja stacijas) izmantošanas stāvoklis mājsaimniecībās un to izplatīšanas perspektīvas Latvijā; veikts ES izmantojamo NETO sistēmu apskats un analīze; ekonomisko indikatoru aplēsei sintezēti tīklu modeļi ar pieslēgtiem ražotājlietotājiem un veikta to verifikācija; izmantojot sintezētos modeļus un savākto datubāzi, novērtēta AER izmantošanas rentabilitāte pie dažādiem NETO sistēmas realizācijas variantiem; izstrādātas rekomendācijas un priekšlikumi NETO sistēmas normatīvo aktu izstrādei, lietotājiem un tīklu operatoriem.