Raksts iepazīstina ar Latvijā maz zināma latviešu izcelsmes Lietuvas arhitekta un inženiera Kārļa Reisona (Karolis Reisonas; 1894–1981) dzīvi un profesionālo darbību Šauļos, kā arī aktualizē svarīgākās arhitekta daiļrades mantojuma iezīmes un viņa darbu nozīmi Lietuvas arhitektūras vēsturē. K. Reisons bija viens no spilgtākajiem 20. gadsimta starpkaru perioda Lietuvas modernās arhitektūras radītājiem. K. Reisons ir reprezentatīvu celtņu Lietuvas pilsētās, kā arī Rīgā un Adelaidā (Austrālija) autors vai līdzautors. Rīgas reālskolas (1913) un Sanktpēterburgas civilinženieru institūta (1920) absolvents K. Reisons strādāja par Šauļu pilsētas inženieri un pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāju (1922–1930), Šauļu būvniecības desmitnieku1 k ursu ( 1925), v ēlāk a rī Š auļu a rodskolas d irektoru (1926), Lietuvas Lauksaimniecības kameras konsultantu (1927–1928). 14 no viņa projektētām celtnēm Kauņā un Šauļos ir iekļautas Lietuvas Kultūras vērtību reģistrā. Agrīniem K. Reisona projektiem raksturīgs historisms ar eklektisma elementiem un tā sauktais «ķieģeļu stils». Vēlākie projekti iezīmējas ar modernajai arhitektūrai raksturīgu askētisko racionālismu, funkcionālismu un piemērošanos pilsētbūvniecības un kultūrvēsturiskajam kontekstam. Pēc Otrā pasaules kara viņš ar ģimeni emigrēja uz Vāciju, vēlāk – uz Adelaidu, piedalījies Adelaidas lietuviešu kopienas dzīvē.