Daudzveidīgā urbānā dārzkopība
Latvijas Architektūra 2018
Sandra Treija, Alisa Koroļova

Urbānās jeb pilsētas dārzkopības fenomens ietver sevī rakstura un formu ziņā daudzveidīgas dārzkopības iniciatīvas. Liecības par dārziem pilsētās ir atrastas jau pirmajās cilvēku koncentrēšanās vietās, bet pilsētu dārzu kustība mūsdienu izpratnē tika aizsākta Lielbritānijā, kur jau 19. gs. otrajā pusē tika izveidoti pirmie ģimenes dārziņi1. 20. gs. sākumā ģimenes dārziņi sāka uplaukt arī daudzās citās Eiropas pilsētās. Šodien ģimenes dārziņu attīstību koordinē dažādas institūcijas un dažās Eiropas pilsētās dārziņu skaits gandrīz sasniedz vienu miljonu (Vācijā kopējais ģimenes dārziņu skaits 934 056, Polijā 964 682). Mūsdienās urbānās dārzkopības raksturs un formas mainās, kļūstot daudzveidīgākas, līdz ar to radot jaunas iespējas un atbildot jauniem izaicinājumiem. 21. gadsimta sākumā videi draudzīga dzīvesveida popularitātes pieaugums ir veicinājis arī pieaugušo interesi par urbāno dārzkopību. Rietumeiropas valstīs popularitāti ir atguvuši ne tikai tradicionālie ģimenes dārziņi, kuriem daudzās Eiropas pilsētās ir gandrīz 100 gadu pastāvēšanas vēsture, bet uzmanību ir piesaistījuši arī jauni vai līdz šīm reti izmantoti dārzkopības veidi (kopienas dārzi, partizānu dārzkopība, izglītojošie dārzi, terapeitiskā dārzkopība utt.) un formas (konteineru dārzkopība, dārzi augsti paceltajās dobēs, jumta dārzi, vertikālā dārzkopība). Neatkarīgi no tā, vai dārzā tiek audzēti dārzeņi un garšaugi, vai tikai dekoratīvie augi, jauno dārzkopības iniciatīvu pamatideja bieži ir saistīta ar cilvēku vēlmi atrasties tuvu dabai un darboties kopā. Pieprasīti ir kļuvuši izglītojoši pasākumi dārzā, sociālās integrācijas programmas, rehabilitācijas iespējas. Centrālajā un Austrumeiropā jaunie urbānas dārzkopības veidi (kopienas dārzi, izglītojošie dārzi) parādījās pēdējās desmitgades laikā (Budapeštā, Ļubļanā (pirmais kopienas dārzs atklāts 2010. gadā), Prāgā (2011. gadā). Lai izprastu urbānās dārzkopības straujās atdzimšanas iemeslus, tiek veikti pētījumi par šo urbāno aktivitāšu ietekmi gan uz vidi, gan cilvēku. Ir definēti galvenie aspekti, kas sniedz būtisku ieguldījumu pilsētu un sabiedrības attīstībā.


Atslēgas vārdi
urbānā dārzkopība, pilsētvide, ilgstpējīgā attīstība
Hipersaite
http://www.lilita.lv/lv/musu-zurnali/?id=9

Treija, S., Koroļova, A. Daudzveidīgā urbānā dārzkopība. Latvijas Architektūra, 2018, No. 136, 68.-72.lpp. ISSN 1407-4923.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196