Arhitektūra ir vides veidošanas māksla, kas vēsturiski īstenojusies dažādos mērogos teritoriju plānošanā un būvēs, sniedzot unikālu sabiedrības vērtībizpratnes atainojumu laikā. Konkrētam laika periodam raksturīgais etalons arhitektūras objektā sasniedzamajām kvalitātēm ir tas pieredzes pamats, uz kura veidojas individuālā un kolektīvā izpratne par to, kas arhitektūras objektos ir slavējams un peļams. Laikmetīgās arhitektūras labākie paraugi sasniedz pilnību virknē vērtību kritēriju, vienlaikus, 2018. gada sākumā starptautiski pieņemtajā Davosas deklarācijā tiek publiski atzīta vispārēja nekvalitatīvas vides problēma Eiropā, atzīstot arī arhitektūras tapšanas apstākļu saistība ar šo problēmu. Mūsdienu apstākļos, kvalitatīvas vides izveidei tiek praktizēti atbalsta mehānismi ar mērķtiecīgi virzītu vērtīborientāciju un patstāvīgu kontroli. Daļa no tiem ir vērsta uz arhitektūras vērtību sargāšanu un kvalitātes nodrošināšanu, savukārt cita daļa koncentrējas uz prakses pārvaldību. Promocijas darba „Vērtību sistēma arhitektūras praksē” mērķis ir, pamatojoties uz zinātniskajā literatūrā un empīriskajā pētījumā gūtajām atziņām, noteikt būtiskākās apstākļu virzītās norises un mērķtiecīgi organizētās darbības, kas veido vērtīborientāciju arhitektūras praksē Latvijā. Pamatojoties uz aksioloģijas pamatnostādnēm, interpretēts vērtīborientācijas izpētes nošķīrums arhitektūras prakses kontekstā, izceļot trīs vērtīborientāciju veidojošas kategorijas – arhitektūras ideju, arhitektūras rezultātu un arhitektūras praksi reglamentējošo ietvaru. Darba pirmajā nodaļā „Arhitektūras prakses vērtīborientāciju ietekmējošie faktori” ir apzināti nozīmīgākie faktori, kuru ietekmē notiek vispārējas izmaiņas arhitektūras nozarē globālā perspektīvā. Vajadzību kontekstā izpētītas izmaiņas, kuras nosaka piešķirtās nozīmes faktors arhitektūrai un arhitektūras praksei. Tirgus izmaiņu kontekstā izpētītas izmaiņas, ko rada pieprasījuma faktors arhitektūrā un arhitektūras praksē. Interešu saskaņošanas kontekstā apkopotas izmaiņas, ko virza ietekmes faktors arhitektūras procesos. Darba otrajā nodaļā „Profesionālās vērtību sistēmas attīstība hronoloģiskā skatījumā” ir analizēta pirmā un otrā vērtīborientāciju veidojošā kategorija – arhitektūras ideja un arhitektūras rezultāts. Vēsturiskā skatījumā ir apzināta arhitektūras vērtību koncepciju un teorētisko pamatnostādņu daudzveidība, raksturs un aprites veidi. Darba trešajā nodaļā „Vērtību sistēmas veidošana arhitektūras praksē Latvijā” padziļināti analizēta trešā vērtīborientāciju veidojošā kategorija – arhitektūras praksi reglamentējošais ietvars. Promocijas darbā apkopoti praktizējošu arhitektu un nozares ekspertu viedokļi par vērtīborientācijas tendencēm un pārvaldības lomu vērtību sistēmas veidošanā arhitektūras praksē Noteiktas arhitekta profesijas attīstības tendences un izvērtētas iespējas, kā pētījumā radušās atziņas integrēt profesionālo kvalitāti sekmējošā arhitektu tālākizglītībā.