Baltijas valstu izstrādātie nacionālie enerģētikas un klimata plāni laikposmam līdz 2030. gadam paredz nozīmīgu atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājumu galapatēriņā. Tāpēc nākamajā dekādē sagaidāma ievērojama vēja, saules un izkliedētās ģenerācijas attīstība Baltijas elektroenerģijas sistēmā un līdz ar to pieaugs nepieciešamība pēc balansēšanas jaudām. 2025. gadā plānotā Baltijas energosistēmas sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrosistēmu arī palielinās frekvences un balansēšanas rezervju nepieciešamību. Tajā pašā laikā, apturot nekonkurētspējīgo termoelektrostaciju darbību, Baltijā samazinās centralizētās, regulējamās jaudas. Šādai tendencei turpinoties, nākotnē pieaugs elektroapgādes jaudu nepietiekamības risks. Tāpēc ir svarīgi apzināt aktivitātes, kas palīdz šo risku mazināt, un savlaicīgi rīkoties.