Riga, métropole Art nouveau
La revue de la BNU : Strasbourg–Riga : l’Art nouveau aux confins d’empires 2019
Jānis Krastiņš

Jūgendstila periods Rīgā sakrita ar rūpniecības, tirdzniecības un kultūras uzplaukumu. 20. gadsimta sākums bija nepieredzēta celtniecības uzplaukuma laiks. Jūgendstila ēkas veido gandrīz vienu trešdaļu no visas pilsētas centra apbūves. 20. gadsimta sākumā Rīgā darbojās ap 50 arhitektu. Lielākā daļa no viņiem bija vietējo vācbaltiešu izcelsmes. Tikai 10 arhitekti bija latvieši, bet viņi radījuši vairāk nekā 1/3 no visām tolaik uzbūvētajām ēkām. Rīgas jūgendstils formālajās izpausmēs ir daudzpusīgs, taču jau pašā sākumā tas lielākoties bija racionāls un atturīgs. Tāda ir arī viena no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgā, īres nams ar veikaliem Audēju ielā 7 (1899, arhitekti Alfrēds Ašenkamps un Makss Šervinskis). Vairāki agrākie jūgendstila pieminekļi Rīgā atspoguļo jūgendstila romantizēto māksliniecisko ievirzi. Starp šīs stilistiskās ievirzes piemēriem var minēt daudzdzīvokļu māju Alberta ielā 12 (1903, arhitekts Konstantīns Pēkšēns). Tagad tajā atrodas Rīgas Jūgendstila muzejs. Jūgendstila sākuma posmā šis stils bieži tika uztverts tikai kā ēku dekoratīvā ietērpa nomaiņa, aizstājot retrospektīvos eklektiskos elementus ar jauniem moderniem rotājumu motīviem, kas tajā laikā jau bija izkopti citās vizuālajās mākslās. Šādi eklektiski dekoratīvā jūgendstila piemēri Rīgā ir vairāki agrīnie arhitektu Heinriha Šēla un Fridriha Šefela, Konstantīna Pēkšēna, Rudolfa Heinriha Cirvica, Aleksandra Šmēlinga, Jāņa Alkšņa, Kārļa Johana Felsko, Augusta Vites un citu darbi. Apmēram duci eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēku, kuru fasādes izceļas ar neparastu dekoratīvo elementu pārpilnību, radīja būvinženieris Mihails Eizenšteins. Pieci no tiem atrodas Alberta ielā. Ap 1907. gadu jaunuzcelto māju fasādēs iezīmējās izteikts vertikālisms un slaidas proporcijas. Šī ievirze – stateniskais jūgendstils – kļuva par vienu no visizplatītākajām stila variācijām Rīgas arhitektūrā. Arhitekta J. Alkņa daiļradē stateniskais jūgendstils kļuva par zīmolu. Citi produktīvākie šīs ievirzes arhitekti ir K. Pēkšēns, Eižens Laube, Oskars Bārs, Rūdolfs Donbergs, Edgars Frīzendorfs, Bernhards Bīlenšteins, Pauls Mandelštams, Ernests Polis u.c. Viena no savdabīgākajām un impozantākajām stilistiskajām ievirzēm Rīgas jūgendstila arhitektūrā ir nacionālais romantisms. Tas valdīja samērā īsu laiku, tikai no 1905. līdz 1911. gadam. Neskatoties uz to, tas palicis kā krāšņākā epizode arhitektūras vēsturē, kas atspoguļo centienus iemiesot būvmākslā nācijas identitāti. Raksturīgākie nacionālā romantisma paraugi ir ēkas, kuras projektējuši K. Pēkšēns, E. Laube, Aleksandrs Vanags, Pauls Kampe un Augusts Malvess. Latviešu nacionālā romantisma veidošanā piedalījās arī vairāki vācbaltiešu arhitekti. Ap 1910. gadu iezīmējās tendence pievērsties klasiskajai arhitektūras valodai. Tas bija neoklasicisms, kas iezīmējās arī kā parādījās kā pretsvars pārmērīgai dekoratīvo elementu izmantošanai jūgendstilā. Daudzdzīvokļu māja ar veikaliem Miera ielā 5, kas celta 1912. gadā pēc A. Šmēlinga, Edgara Hartmaņa un Viktora Unferhau projekta, ir unikāls jūgendstila arhitektūras dārgakmens. Ēkas apjomu kārtojums ar uzsvērto horizontalitāti ļoti līdzinās tipiskiem modernās kustības piemēriem, kas parādījās tikai 20. gs. divdesmito gadu nogalē. Tas ir skaidrs pierādījums tam, ka visa mūsdienu arhitektūra ir tieši sakņota jūgendstilā.


Atslēgas vārdi
Rīgas arhitektūra, jūgendstils

Krastiņš, J. Riga, métropole Art nouveau. La revue de la BNU : Strasbourg–Riga : l’Art nouveau aux confins d’empires, 2019, No. 19, 18.-27.lpp.

Publikācijas valoda
French (fr)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196