2017./18. studiju gadā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) E-studiju un humanitāro zinātņu fakultātē latviešu valodu kā svešvalodu un vairākus citus humanitāras ievirzes kursus (Latvijas vēsturi, kultūras vēsturi) apguva 20 studentu grupa, kas 2017. gada augusta nogalē ieradās no Pekinas Starptautisko studiju universitātes (Beijing International Studies University; BISU). BISU ir augstākās izglītības iestāde, kas studentiem Ķīnā piedāvā apgūt latviešu valodu kā svešvalodu. 2018./19. studiju gadā latviešu valodu mācās 46 studenti. Ņemot vērā, ka studentu kopskaits BISU bakalaura studijās ir 6200, maģistra studijās – 1300, kā arī ir 1000 vidusskolēnu, kuri tur studē pēc īpašas programmas, un 700 ārzemju studentu, šāds latviešu valodas apguvēju skaits, protams, ir niecīgs (Pekinas Starptautisko studiju universitātes mājaslapa, b./g.). Izņemot BISU, latviešu valodu kā svešvalodu iespējams apgūt arī Pekinas Ārzemju studiju universitātē (Beijing Foreign Studies University), kur 2018./19. studiju gadā mācās 5290 bakalaura studentu, 2663 maģistra studentu un 932 ārzemju studentu (Pekinas Ārzemju studiju universitātes mājaslapa, b./g.). Rakstā tiek piedāvāts pedagoģiskās sadarbības procesa organizācijas veids Ķīnas studentiem latviešu valodas kā svešvalodas nodarbībās, savukārt teorijas aprobācijai – gadījumu izpētes (case study) metode saistībā ar divu studiju priekšmetā iekļauto tematu apguvi, pamatojoties raksta autores kā mācībspēka pieredzē. Raksta mērķis ir sadarbības procesa analīze, tai skaitā veiksmīga, uz demokrātijas principiem pamatota sadarbības parauga piedāvājums starp mācībspēku un viņa studentiem, ņemot vērā, ka docētāja un viņa audzēkņu tautība, mentalitāte un iepriekšējā dzīves pieredze ir ļoti atšķirīga.