Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu elektroenerģijas tirgi, kas paredzēti vairumtirdzniecībai nākamās dienas un tekošās dienas ietvaros, ir veiksmīgi integrēti Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū. Tomēr balansēšanas tirgus integrācija sākusies vien nesen līdz ar vienotā Baltijas balansēšanas tirgus atvēršanu 2018. gadā, kas atbilst arī reģionālo balansēšana apgabalu izveides tendencēm Eiropas Savienībā. Baltijas energosistēmu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu plānota 2025. gadā. Tuvojoties šim termiņam, pārvades sistēmas operatori ir atzinuši vajadzību pēc lielākas vietējo balansēšanas resursu iesaistes. Pagaidām Baltijas valstu atlikušā nebalansa regulēšana tiek nodrošināta Krievijas pārvaldītās IPS/UPS apvienotās energosistēmas ietvaros. Tāpēc pieprasījums pēc balansēšanas rezervēm turpinās arvien pieaugt. Turklāt ir sagaidāms, ka tas palielināsies arī tāpēc, ka pieaug pārtraukumaino ģenerācijas avotu īpatsvars. Iepriekš minētie apsvērumi prasa palielināt Latvijas energosistēmas elastību. Promocijas darbā galvenā uzmanība pievērsta energosistēmas elastības uzlabošanai, izmantojot patēriņa resursu elastību un optimizējot balansēšanas procesu kopumā. Darbā piedāvāta optimāla balansēšanas rezervju aktivizācijas stratēģija, ko iespējams iekļaut Baltijas pārvades sistēmas operatoru darba procesā, kur tradicionāli dispečeru darbs balstīts galvenokārt uz cilvēkresursu izmantošanu. Turklāt darbā novērtēti ieguvumi, ko Latvijas energosistēmas darbībā, tās ekonomiskumā un plānošanā var sniegt patēriņa reakcijas (DR) izmantošana. Tas paveikts, detalizēti modelējot iekārtas ar patēriņa vadības iespējām Latvijas energosistēmas kontekstā. Visbeidzot, izstrādāts rīks DR ekonomiskajam novērtējumam no galalietotāja viedokļa. Tas var būt noderīgs, lai pamatotu DR izmantošanas ekonomisko lietderību un piesaistītu jaunus dalībniekus Baltijas balansēšanas tirgū. Līdz ar to tiktu palielināta tirgus likviditāte un uzlabota energosistēmas elastība kopumā. Tādējādi promocijas darbā izstrādāti vairāki rīki un metodes patēriņa reakcijas vērtības noteikšanai Latvijas energosistēmā. Līdztekus ar optimizētu balansēšanas procesu tas var palīdzēt uzlabot Latvijas un Baltijas energosistēmu elastību.