Elektroenerģijas tirgi ir nozīmīgs rīks moderno energosistēmu efektīvas darbības nodrošināšanā. Tie ļauj tirgus dalībniekiem maksimizēt ieguvumus no tirdzniecības, tanī pat laikā palielinot arī kopējo labumu. Tomēr tirgus dalībniekiem nepieciešams optimizēt savus procesus, lai nezaudētu konkurences cīņā ar citiem tirgotājiem. Turklāt efektīva tirgus darbība ir atkarīga arī no uzņēmumiem un iestādēm, kas organizē un regulē to, t.i., tirgus operatoriem, energosistēmas operatoriem un politikas veidotājiem. Nereti elektroenerģijas tirgus darbības nodrošināšanā iesaistītajiem ir dažādi mērķi, ko nepieciešams sasniegt. Šajā disertācijā dalība elektroenerģijas tirgū un tā darbība ir apskatīta no vairākām pusēm, t.i., tiek piedāvātas lēmumu pieņemšanas atbalsta metodes, algoritmi un rīki gan elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, gan politikas veidotājiem. Apskatītās tēmas motivē gan akadēmiska interese, gan praktiskās vajadzības, kuras paudušas Latvijas enerģētikas industrijā iesaistītas institūcijas. Tādēļ darbā izstrādātas lēmumu pieņemšanas atbalsta metodes, algoritmi un rīki saistībā ar liela apjoma enerģijas akumulācijas tehnoloģijām (darbības plānošana, ietilpības izvēle), kaskādē esošām hidroelektrostacijām (darbības plānošana, hidroagregātu izvēle) un ar siltumenerģijas pieprasījuma prognozēšanu, kas ir priekšnosacījums efektīvai koģenerācijas staciju dalībai elektroenerģijas tirgū. No otras puses, politikas veidotāju lēmumu pieņemšanas atbalsts realizēts ar modelēšanu, novērtējumu un rekomendācijām saistībā ar lielo koģenerācijas staciju ietekmi uz elektroenerģijas tirgu un no tā izrietošām iespējām mainīt šīm stacijām piešķirto valsts atbalstu. Šo atšķirīgo jautājumu kopīga pazīme ir mērķis palielināt elektroenerģijas tirgus darbības efektivitāti, taču no dažādām perspektīvām.