Bioloģiski nenoārdāmie polimēri ir kļuvuši par vienu no lielākiem apkārtējas vides piesārņojuma veicinošiem faktoriem, jo masveidā uzkrājas apkārtējā vidē [1]. Līdz ar to tiek aktīvi meklētas un pētītas šo materiālu alternatīvas ar līdzīgām īpašībām un spēju bioloģiski noārdīties, kas ne tikai samazinātu piesārņojuma līmeni, bet arī atkarību no naftas produktiem. Kā viens no daudzsološākiem materiāliem ir polibutilēna sukcināts (PBS). PBS ir bioloģiski noārdāms poliesters ar poliolefīniem līdzīgām īpašībām [2], kuras var ievērojami uzlabot ar dažādām pildvielām. Taču, lai pildīts PBS varētu pilnīgi bioloģiski noārdīties apkārtējā vidē, tam klāt tiek pievienotas dabiskās organiskās pildvielas, piemērām, celuloze. Zinātniskā literatūrā kā vienu no uzlabošanas metodēm tiek pētīta PBS un modificētās/nemodificētās nanofibrilētas celulozes (NFC) kompozītu iegūšana. NFC ir celulozes paveids, kam raksturīga liela garuma un diametra attiecība un virsmas laukums, līdz ar to tiek uzskatīta par efektīvāko pildvielu nekā parastā celuloze. Darba mērķis ir izpētīt NFC daudzuma ietekmi uz PBS/NFC kompozītu termiskām, mehāniskām un biodegradācijas īpašībām.