Izmantojot aditīvo ražošanas tehnoloģiju FFF jeb FDM ir iespējams ne tikai ļoti ātri iegūt velāma dizaina produktu, bet arī modificēt polimērmateriāla izstrādājumus – mainot cik ķermenis iekšā ir aizpildīts (relatīvais blīvums). Parasti, aizpildīšana nekad nenotiek simtsprocentīgi. Ir zināms, ka termoplastiskiem poliuretāniem (TPU) ir lieliskas triecienizturīgas īpašības un liels potenciāls kā materiāliem enerģijas absorbējošu konstrukciju celtniecībai. Tika izgatavotas seštruveida šūnas ar dažādu relatīvo blīvumu, un tika pierādīts, ka tām piemit superelastība un tie pilnīgi atjauno savu formu pēc 5 kompresijas jeb saspiešanas cikliem. Šādāi struktūrai var atrast pielietojumu personiskās aizsardzības līdzekļos, kas pasarga pret triecienu (piem. ķivere amerikāņu futbolā). Šī pētijuma mērķis ir paplašināt zināšanas par šunveida struktūras enerģījas absorbcijas un kā relatīvais blīvums to ietekmē. Tiek izvirzīta hipotēze, ka, mainot šūnu relatīvo blīvumu vienā ķermenī, tās ļaus efektīvāk absorbēt enerģiju. Lai to izpētītu, šunveida ķermeņi ar dāžado relatīvo blīvumu (2 pakāpju, 3 pakāpju, 5 pakāpju un nepartauktais relatīva blīvuma gradients), izmantojot 3D drukāšanas FDM tehnoloģiju, tiek testēti statiskā kompresijas režīmā un trieciena režīmā [1, 2].