Eiropas Savienība ir noteikusi mērķi 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti, kas paredz nodrošināt ekonomiku ar nulles neto SEG emisijām. Šī mērķa sasniegšanai ES ir apstiprinājusi Eiropas Zaļo kursu, kas ietver darbības plānu, lai paātrinātu efektīvu resursu izmantošanu, virzoties uz aprites ekonomiku, atjaunotu bioloģisko daudzveidību un samazinātu piesārņojumu. Pāreja uz klimatneitralitāti ir neatliekama un piedāvā iespēju veidot labāku nākotni. Lai sasniegtu klimatneitralitāti, visām sabiedrības grupām un visiem ekonomikas sektoriem ir jāsniedz savs pienesums. Siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana un patēriņa samazināšana tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem līdzekļiem ES klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai līdz 2030. gadam, kas paredz vismaz 40 % SEG emisiju samazinājumu, kā bāzes scenāriju izmantojot 1990. gadu, vismaz 32 % atjaunojamās enerģijas īpatsvaru un energoefektivitātes paaugstināšanu par 32,5 %. Atbilstoši ES klimata un enerģētikas politikai ir izstrādāts Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam, kurā noteiktie nacionālie mērķi un galvenie rīcības virzieni tieši vai pastarpināti ir saistīti ar siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un patēriņa samazināšanu, izmantojot atjaunojamo enerģiju. Darba mērķis ir novērtēt Latvijas siltumapgādes sistēmu, izmantojot ilgtspējas indikatorus, ietverot siltumenerģijas ražotājus un patērētājus, kā arī sniegt priekšlikumus par metodikām, kas izmantojamas siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšanai un SEG emisiju samazināšanai, liekot uzsvaru uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu. Promocijas darbā izstrādāts dažādu tehnoloģiju un metožu izvērtējums, kas piedāvā kompleksus risinājumus siltumenerģijas ražotāju energoefektivitātes paaugstināšanai. Promocijas darbs veidots kā publikāciju kopa, kurā apvienotas doktorantūras studiju laikā rakstītās zinātniskās publikācijas. Raksti ir publicēti vairākos zinātniskajos izdevumos un ir pieejami lietošanai. Ievadā aprakstīti darba mērķi un uzdevumi, kā arī darba zinātniskā un praktiskā nozīmība. Pirmajā nodaļā apskatīta zinātniskā literatūra, kas aptver izmantojamo indikatoru un metožu apskatu siltumapgādes sektorā, kā arī veikts Latvijas siltumapgādes sistēmas apskats. Otrajā nodaļā aprakstītas darbā apskatītās metodikas ilgtspējīgu siltumapgādes indikatoru aprēķināšanai. Trešajā nodaļā aprakstīti darbā iegūtie rezultāti un veikta to analīze. Visbeidzot tiek sniegtu secinājumi un rekomendācijas ilgtspējīgu siltumapgādes indikatoru iegūšanai un lietošanai. Darbs balstīts uz 9 publikācijām un aprobēts sešās zinātniskajās konferencēs.