Nekustīgo vītņu savienojumu salikšanas procesā plaši tiek izmantoti elektriskie triecienskrūvgrieži. Tiem ir virkne priekšrocību, salīdzinot ar līdzīgas darbības hidrauliskajiem vai arī pneimatiskajiem instrumentiem – tiem ir patronas rotācijas frekvences regulēšanas iespējas, samērā neliels svars, kā arī tie ir augstražīgi. Galvenie elektriskā triecienskrūvgrieža tehniskie parametri ir: jauda; apgriezienu skaits; maksimālais griezes moments. Triecienskrūvgrieži atšķiras no parastajiem (beztrieciena) analogiem ar ievērojami lielāku sasniedzamo pievilkšanas momentu pie iespējami mazākas atdeves uz instrumenta korpusu. Šāds efekts tiek sasniegts ar to, ka uz uzgriezni vai arī skrūves galviņu darbojas nevis pastāvīgs pievilkšanas spēks, bet gan virkne jaudīgu, bet pietiekami īsu triecienu, kas virzīti pa pieskari attiecībā pret skrūves galviņu. Gadījumā, kad instruments pāriet no pievilkšanas režīma uz triecienpievilkšanas režīmu, rotorgalviņas griešanās frekvence strauji krīt, savukārt rezultējošais moments pieaug, pie tam šī momenta summārā vērtība kļūst vienāda ar katra trieciena atsevišķo momentu summu. Ņemot vērā pētījumu rezultātus, veicot nekustīgu vītņu savienojumu salikšanu ar nelielu triecienmehānisma darba laiku, rekomendēts izvēlēties skrūves ar minimālu izvirzījumu attiecībā pret uzgriezni (saliktā stāvoklī), līdz ar to samazinot saskrūvēšanas garumu, ar ko ir arī saistīts elektroenerģijas patēriņš līdz triecienmehānisma nostrādāšanai. Veicot salikšanu ar lielāku triecienmehānisma darba laiku, saskrūvēšanas garuma ietekme uz kopējo enerģijas patēriņu samazinās.