Nodokļu politikas novērtējums bezdūmu tabakas produktiem
2021
Māris Jurušs, Zene Utināne

Akcīzes nodoklis ietver sevī arī tādas tabakas un nikotīna izstrādājumu kategorijas, kas nav harmonizētas visā Eiropas Savienībā, kā piemēram, elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums, kas nav apliekamais objekts visās dalībvalstīs. Tas pats attiecināms uz citiem mūsdienīgiem alternatīviem produktiem, piemēram, karsējamā tabaka, nikotīna spilventiņi un citi tabakas aizstājējprodukti. Tas citkārt, rada arī atšķirības starp valstīm šo produkta tirgus izpētē un izsekojamībā. Latvijā elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums ir ar nodokli apliekams objekts kopš 2016.gada 1. jūlija, savukārt karsējamā tabaka no 2016.gada 1.marta, nosakot sākuma likmi 62 euro par 1000 gramiem karsējamās tabakas, savukārt kopš 2021.gada 1.janvāra likumā “Par akcīzes nodokli” ir ietverts vēl viens jauns ar nodokli apliekamais objekts - tabakas aizstājējprodukts. Šobrīd akcīzes nodokļa likme tam ir 80 euro par 1 kilogramu produkta, taču likumā ir iestrādāti pārejas noteikumi, kas paredz katru gadu šo likmi palielināt līdz 100 euro 2022.gadā un 120 euro par kilogramu 2023.gadā. Akcīzes nodoklim ir vairāki mērķi, tostarp fiskālais un sabiedrības veselības uzlabošana. Tā kā smēķēšana nopietni ietekmē sabiedrības veselību un smēķētāju īpatsvars Latvijā sastāda gandrīz trešo daļu iedzīvotāju, ir nepieciešams nekoncentrēties tikai uz fiskālo mērķi. Ņemot vērā alternatīvo tabakas izstrādājumu aprites rādītājus un par šo produktu iekasētā akcīzes nodokļa analīzi, autori norāda, ka nodokļa paaugstināšana nenodrošina sabiedrības veselības uzlabošanos un šo produktu patēriņa rādītāji nekorelē ar nodokļa izmaiņām. Nodokļa palielināšana tomēr nenes gaidītos rezultātus smēķēšanas un alternatīvo produktu patēriņa samazināšanā. Turklāt, citu valstu pieredze vēsta, ka paaugstinot akcīzes nodokli, palielinās nelegālā tirgus attīstības risks, jo jaunie produkti nav harmonizēti visā ES un nav iespējams izsekot produkta iegādes plūsmai, tostarp, arī to, vai gadījumā alternatīvos tabakas izstrādājumus neiegādājas personas, kas jaunākas par 18 gadiem. Problēmas rodas arī tāpēc, ka netiek kontrolēta produktu atbilstība un kvalitāte un veidojas nodokļu plaisa. Kā vēsta aptaujas, mērķis elektronisko cigarešu iegādei lielākoties ir atmest cigarešu smēķēšanu vai pāriet uz mazāk kaitīgu nikotīna lietošanas veidu. Ņemot vērā alternatīvo produktu tirgus pieauguma tendences nevar viennozīmīgi secināt, vai tie piesaista tikai cigarešu smēķētājus vai arī jaunus lietotājus, un tādēļ nepieciešams veikt citus pasākumus smēķēšanas samazināšanai, piemēram, pastiprinātas jauniešu izglītošanas kampaņas Autori ir izstrādājuši metodoloģiju akcīzes indeksa noteikšanai konkrētajiem produktiem, kas varētu palīdzēt izprast tālāko nodokļa attīstības scenāriju. Pētījuma rezultāti norāda uz to, ka alternatīvajiem tabakas izstrādājumiem ir negatīvs akcīzes indekss, līdz ar to būtiska nodokļa paaugstināšana var nenest gaidītos rezultātus. Tā vietā nepieciešams uzlabot iespējas veikt precīzāku un plašāku šī produkta tirgus analīzi, paralēli ierobežojot nekontrolēto nelegālo tirgu internetā.


Atslēgas vārdi
akcīze, nodokļi, cigaretes, nelegālais tirgus
Hipersaite
https://sesmi.rtu.lv/2022/02/09/petijums-nodoklu-politikas-novertejums-bezdumu-tabakas-produktiem/

Jurušs, M., Utināne, Z. Nodokļu politikas novērtējums bezdūmu tabakas produktiem. Rīga: RTU, 2021. 29 lpp.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196