Ūdens enerģija - ūdeņraža ražošanai? Mazjaudas HES un to perspektīva
2022
Laila Zemīte, Valerijs Kobzars, Leo Jansons

Latvijā ir labi attīstīta hidroenerģētika, un lielākā daļa no kopējās valstī saražotās elektroenerģijas nāk tieši no hidroelektrostacijām (HES). Daugavas HES kaskādes elektrostacijas ir lielākās HES Latvijā un arī Baltijā, kas nodrošina augstu atjaunīgās enerģijas (AE) īpatsvaru ne tikai AS "Latvenergo" enerģijas bilancē, bet arī Latvijā kopumā. 2020.gadā Daugavas HES saražotas 2,5 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas, kas veido 59% no kopējās AS "Latvenergo" saražotā elektroenerģijas apjoma. Aizpērn saražots par 23 procentiem vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš, un lielāku HES izstrādi noteica Daugavas pieteces normalizēšanās, salīdzinot ar netipiski zemo pieteci 2019.gadā. Pļaviņu HES ar uzstādīto jaudu 908 megavati (MW) un desmit hidroagrgātiem ir lielākā HES Baltijas valstīs un viena no lielākajām Eiropas Savienībā (ES). Tai ir nozīmīga loma Baltijas energosistēmas stabilitātes nodrošināšanā bāzes staciju neplānotu atslēgšanos vai avāriju gadījumos. Pļaviņu HES kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma regulēšanai audstsprieguma elektrotīklos. Tomēr Latvijā darbojas ne tikai lielas HES te ir izplatītas arī mazjaudas HES, kuru skaits mūsu valstī 2021.gada sākumā pārsniedza simtu piecdesmit, bet kopējā uzstādīta jauda - 27 MW. Tās saražo aptuveni divus trīs procentus no kopējā HES saražotā enerģijas daudzuma Latvijā.


Atslēgas vārdi
ūdeņraža ražošana, mazjaudas HES

Zemīte, L., Kobzars, V., Jansons, L. Ūdens enerģija - ūdeņraža ražošanai? Mazjaudas HES un to perspektīva. Enerģija un Pasaule, 2022, No. 1, 34.-39.lpp. ISSN 1407-5911.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196