Būvēm – tāpat kā katrai lietai – ir savs lietošanas ilgums, kam beidzoties, tās kļūst nederīgas. Lietas un mantas var mēģināt salabot, tā vēl nedaudz paildzinot to kalpošanas ilgumu. Arī būves var sakārtot un atjaunot. Vidi degradējošām būvēm, pirms pieņemt lēmumu par būves sakārtošanu, konservāciju vai nojaukšanu, svarīgākā ir tās vizuālā apskate, kas būves dzīvotspējīgajā ciklā ir viena no galvenajām ēkas uzturēšanas sastāvdaļām. Pēc vizuālās apskates vidi degradējošām būvēm tiek piešķirta klasifikācijas pakāpe atkarībā no to apdraudējuma cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī negatīvajai ietekmei uz apkārtējo vidi. Tiek piedāvāts veids, kā pilnveidot un adaptēt vidi degradējošo būvju apskates aktā iekļautos kritērijus tā, lai tie būtu skaidri saprotami un pārredzami un, pamatojoties uz tiem, varētu izstrādāt būves riska pakāpes noteikšanas matricu. Pētījuma rezultāts ir vidi degradējošo būvju apskates akta pilnveidotā versija un būvju riska pakāpes noteikšanas rīks, kura izmantošana palīdzēs izvēlēties drošākas darba metodes un plānot preventīvos pasākumus riska faktoru mazināšanai vai novēršanai.