Konstantīns Pēkšēns (1859–1928) ir viens no visu laiku ievērojamākajiem un ražīgākajiem latviešu arhitektiem. Viņa radošais mantojums aptver gan 19. gadsimta eklektisma, gan 20. gadsimta sākuma jūgendstila, gan arī atsevišķus 20. gadsimta divdesmito gadu historisma arhitektūras paraugus. Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts vismaz 250 daudzstāvu mūra un ne mazāk kā 110 koka dzīvojamo ēku, kā arī vairākas sabiedriskās un kulta celtnes gan Rīgā, gan daudzviet citur Latvijā. 1885. gadā ieguvis arhitekta kvalifikāciju Rīgas Politehnikumā, K. Pēkšēns kādu laiku darbojās pirmā profesionālā latviešu arhitekta J. F. Baumaņa būvbirojā, bet drīz uzsāka patstāvīgu praksi. Savukārt 20. gadsimta sākumā viņa birojā strādāja jaunie arhitektīt E. Laube, A. Malvess u. c. Tādējādi K. Pēkšēns personificē otro paaudzi latviešu arhitektūras attīstībā. Viņš bija arī aktīvs sabiedriskais darbinieks, viens no Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem, Latviešu biedrības runas vīrs, Rīgas pilsētas domnieks utt. Viņam piederēja arī centrālapkures sistēmu montāžas uzņēmums, kas ar viņa vārdu darbojās līdz pat 1940. gadam. K. Pēkšēna eklektisma celtnes lielākoties neatšķiras no vispār raksturīgajiem stila paraugiem ar vienmērīgi ritmisko fasāžu dalījumu un arhitektoniskās apdares piesātinājumu, tomēr daudzas no tām pārsniedz vispārējo stereotipu līmeni. Viņš bija viens no pirmajiem, kas kvartālu stūrus sāka akcentēt ar torņiem. Stūru torņi drīz kļuva visai raksturīgi Rīgas centra apbūves elementi. Neparasti plaša formālās izteiksmes daudzveidība raksturīga K. Pēkšēna jūgendstila celtnēm. Starp tām ir gan Rīgā agrākie stila eklektiski dekoratīvie piemēri, gan ikoniskas nacionālā romantisma celtnes, gan virkne tā dēvētā stateniskā jūgendstila namu. Starp šīm celtnēm ir arī vairāki K. Pēkšēna un viņa jauno līdzstrādnieku kopdarbi, taču skaidri identificējams paša meistara veikums arhitektūras sava laika inovatīvāko paņēmienu īstenošanā. Pēdējais īstenotais K. Pēkšēna darbs ir Rīgas Centrālās slimo kases bērnu atpūtas nams „Mālkalne” Ogrē, Gaismas prospektā 2/6 (1926). Arī šī celtne, tāpat kā vesela virkne iepriekšējos mākslinieciski stilistiskajos periodos radīto K. Pēkšēna darbu, ir augstākās raudzes ieguldījums Latvijas kultūrvidē.