Zinātniskās darbības atbalsta sistēma
Latviešu English

Publikācija: Izzūdošo amatu saglabāšanas metodoloģija. Latvijas pieredze

Publikācijas veids Publikācija RTU zinātniskajā žurnālā
Pamatdarbībai piesaistītais finansējums Nav zināms
Aizstāvēšana: ,
Publikācijas valoda Latviešu (lv)
Nosaukums oriģinālvalodā Izzūdošo amatu saglabāšanas metodoloģija. Latvijas pieredze
Nosaukums angļu valodā Methodology of the Endangered Crafts. Latvian Experience
Pētniecības nozare 2. Inženierzinātnes un tehnoloģijas
Pētniecības apakšnozare 2.5. Materiālzinātne
Autori Vilnis Kazāks
Agrita Krieviņa-Siliņa
Atslēgas vārdi Amata prasmes, tradicionālā kultūra, meistars, anketēšana, pārmantošana
Anotācija Amatu prasmēm Latvijā un pasaulē strauji izzūdot, pieaug to kultūrvēsturiskā vērtība. Latvija 1995. gadā pievienojās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, starptautiski apliecinot vēlmi saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu. Latvijai pievienojoties paredzēts izstrādāt pētījumus par nemateriālā kultūras mantojuma, tai skaitā, prasmju un zināšanu pārmantojamības jautājumiem. Darbs iepazīstina ar iepriekšējo gadu pieredzi: apskata amatnieku aptauju anketas, iepazīstina ar saturu un analizē tās pēc jautājumu uzbūves, iepazīstina ar esošajiem ekspedīciju materiāliem, salīdzina materiālu vākšanas metodes. Raksts iepazīstina ar amata apgūšanas, attīstīšanas un saglabāšanas procesa sastāvdaļām, kur amata prasmju nesējs, zinātājs – amata meistars, kurš dod ne tikai pārmantotos darba paņēmienus un zināšanas, bet arī savu personīgo mūža pienesumu amatam; amata prasmju pārmantotājs – amata māceklis, kurš veic tiešu zūdošā amata pārmantošanu un veic visus pārmantošanas darbus pēc labākās sirdsapziņas un amata pētnieks – amata pierakstītājs, kam būtu jāpārredz problēma kopumā un jārīkojas tā, lai visi apkopotie materiāli tiktu sakārtoti, sistematizēti un kalpotu turpmākām mācībām un pētījumiem. Informāciju par zināšanām jeb amata prasmēm, iemaņām var iegūt dažādos veidos. Darbā apskatītas amata prasmju fiksēšanas metodes, kas ļauj precizēt jomas, kas būtu jānoskaidro amatu pētniekiem. Pieminētas pētīšanas metodes – gan tiešs meistara darba novērojums, gan dažāda veida dokumentēšanas metodes, gan amatnieku aptaujas un intervijas. Rakstā plašāk aplūkotas piecas aptaujas anketas no 1965. gada līdz 1990. gadu sākumam un analizēts jautājumu saturs. Izvēlētās aptaujas lapās atšķiras kā aptaujas mērķis, tā arī laika periods, anketas pasūtītājs, izpildītājs, jautājuma apjoms, pētījuma objekts, jautājumu daudzums, apskatīto jautājumu grupas. LPSR ZA Vēstures institūta Etnogrāfijas sektora aptaujas lapā (1967.) „Aušana ar rokas darba rīkiem” apjautāti audēji atsevišķos Latvijas rajonos. Aptaujas lapā „Amatniecība Latvijā” (1967.) atrodamas ziņas par amatnieku darba rīkiem un izstrādājumiem. LPSR ZA Vēstures institūta Etnogrāfijas sektora E. Melngaiļa Tautas mākslas nama aptaujas lapa (1977.) izdota kā brošūra katram respondentam un orientēta daiļamatniecības pētīšanai. Aptaujas lapas „Amatniecība” (1965.) galvenā vērība atrasto priekšmetu aprakstam un ziņu sniedzējam. Jautājumu sistēma „Daži padomi zūdošu amatu saglabāšanā” izveidota 90. gadu sākumā LAK meistaru izveidotajā jautājumu sistēmā sagrupētas ieteicamās jautājumu tēmas amata apzināšanā. Šie jautājumi orientēti, lai iespējami daudz uzzinātu no amata zinātāja.
Anotācija angļu valodā As the various crafts skills both in Latvia and the world fast continue to disappear their historical value increases. In 1995 Latvia joined the UNESCO Convention for the Safeguarding of the Intangible Cultural heritage in order to preserve the intengible heritage and to demonstrate our willingness to do so in the eyes of the world. Our project deals with experiences gained in the past, analysing of questionnaires, acquainting interested parties with material gathered on various expeditions and comparing material gathering methods. This project is dealing with the learning of the craft, its further development and its preservation. The role of the Craftsman is to exercise and pass on his learned and acquired skills to the Apprentice. The third person in this equation is the Researcher whose task it is to look at the whole picture, recognise the problems involved, to systematise them so that the completed product can be utilised for tuition and research. There are several ways one can gain information as regards to craft skills and associated knowledge. The project looks at various methods of fixing skills which permits to establish areas which would be of further interest to the Researcher. The methods used by the Researcher are: direct observation of Craftsman’s work; methods of documentation questionnaires and interviews. The project looks in depth at 5 questionnaires from 1965 to early1990 and analyses their content. The selected questionnares do not have the same aim, research object, the same questions, do not cover the same period, research object etc. Ex.LPSR Academy of Science, The Institute of History, Ethnographical section’s questionnaire (1967) „Weaving with hand-tools“. Questions are aimed at hand-weavers in various districts of Latvia. The questionnare „ Craftsmanship in Latvia“ contains information regarding tools and products. LPSR Academy of Science, The Institute of History, Ethnographical section, sector „E. Melngaiļa Tautas mākslas nama“ questionnaire has been oriented towards Arts and crafts and published as a brochure. Questionnaire‘s „Amatniecība“ (1965) mainly deals with artifacts. At the beginning of 1990’s LAK had designed a set of questions, named „A few tips how to preserve disappearing crafts“ to be used to obtain maximum amount of relevant information in various areas.
Atsauce Kazāks, V., Krieviņa, A. Izzūdošo amatu saglabāšanas metodoloģija. Latvijas pieredze. Materiālzinātne. Tekstila un apģērbu tehnoloģija. Nr.3, 2008, 29.-37.lpp. ISSN 1691-3132.
Pilnais teksts Pilnais teksts
ID 3618