Pētījumā veikta 45 šūto mežģīņu atlase. Sastādītas informatīvās tekstu un attēlu tabulas par šo mežģīņu lietošanas un darināšanas tradīcijām Latvijā. Pētījumā senākās šūtās mežģīnes ir datētas ar 18.gadsimtu, bet visvairāk informācijas par to lietošanu un darināšanu ir no 19. un 20. gadsimta. Informācija ir sistematizēta un klasificēta mežģīņu objektu atlasei un filtrēšanai, kā arī sastādīta nepieciešamās kodēšanas sistēmas izveidošanai un e-datu bāzes izstrādei. Apkopotie dati viennozīmīgi neaptver visus iespējamos šūto mežģīņu arhetipus Latvijā, bet iezīmē situāciju par šūto mežģīņu lietošanas un darināšanas tradīcijām Latvijā no 17.gs līdz mūsu dienām. Visām šūtajām mežģīnēm ir līdzīga darināšanas tehnika un vienkārši darbarīki. Adata, ar kuru darina mežģīni (šuj, izšuj, apšuj, sašuj utt.), pamatne (auduma, filca, ādas u. c.) pie kuras piestiprina uz pergamenta atveidoto mežģīnes zīmējumu un izšūšanas rāmis, kurā iestiprina darbu. Mežģīni veido šujot dūrienu pēc dūriena kā neatkarīgu, ar audumu nesaistītu tekstiliju. Atkarībā no darināšanas tehnikas, izšķir vairākus šūtu vai izšūtu mežģīņu veidus. Katrā no tiem ietilpst dažādas, pēc specifiskiem tehnoloģijas paņēmieniem atšķirīgi tipi. Latvijā sastopami pieci šūto vai izšūto mežģīņu tipi – adatiņas, malu noslēguma, lentīšu, tenerifes un tilla mežģīnes. Vispopulārākais šūto mežģīņu tips ir izšūtas tilla mežģīnes - 43%, klasiskās adatiņas mežģīnes ir tikai 8%, pārējie tipi sadalās līdzīgi – lentīšu mežģīnes - 16%, malu noslēgumu mežģīnes - 19% un tenerifa mežģīnes - 14%. Šūto mežģīņu izpēte un tās rezultāti uzskatāmi parāda, ka latviešu tekstilrokdarbos šūto mežģīņu darināšana nebija īpaši populāra. Tas izskaidrojams ar to, ka rokdarbnieces priekšroku deva izšūšanai uz auduma. Līdzvērtīgi mežģīņu darināšanai tika strādāti tādi adatu rokdarbi kā vienvirziena un divvirziena izvilkumi, tautā saukti par baltajiem darbiem vai izšūtajām mežģīnēm. Vēlāk, 19.gs., kad Latvijā varēja iegādāties rūpnieciski austo tillu, attīstījās arī izšūšana uz tilla pamata. Jau 20. gs. izšūta tilla mežģīnes ir plaši sastopamas gan apģērbos, gan sadzīves tekstilijās. Arī mūsdienās izšūšana uz tilla ir aktuāla. Viens no aspektiem ir tradicionālā mantojuma saglabāšana. Izšūta tilla mežģīņu rotājumi Vidzemes un Zemgales tautas tērpu sievu cepurēs u.c. ir veicinājusi šī rokdarba amata saglabāšanos, nesot tajā mākslas stila iezīmes pat no 17. gadsimta. Tas apstiprina faktu, ka šūto mežģīņu jomā izšūšanai uz tilla ir vislielākais pielietojums.