Zinātniskās darbības atbalsta sistēma
Latviešu English

Publikācija: Šūto mežģīņu tehnoloģiju un lietošanas tradīcijas latvijā no 17.gs. līdz mūsdienām

Publikācijas veids Publikācija RTU zinātniskajā žurnālā
Pamatdarbībai piesaistītais finansējums Nav zināms
Aizstāvēšana: ,
Publikācijas valoda Latviešu (lv)
Nosaukums oriģinālvalodā Šūto mežģīņu tehnoloģiju un lietošanas tradīcijas latvijā no 17.gs. līdz mūsdienām
Nosaukums angļu valodā Needle-Lace Technology and Applicability Traditions in Latvia since the 17th Century till Nowadays
Pētniecības nozare 2. Inženierzinātnes un tehnoloģijas
Pētniecības apakšnozare 2.5. Materiālzinātne
Autori Dagmāra Prīberga
Atslēgas vārdi Šūtas mežģīnes. Adatiņas tehnika. Tills.
Anotācija Pētījumā veikta 45 šūto mežģīņu atlase. Sastādītas informatīvās tekstu un attēlu tabulas par šo mežģīņu lietošanas un darināšanas tradīcijām Latvijā. Pētījumā senākās šūtās mežģīnes ir datētas ar 18.gadsimtu, bet visvairāk informācijas par to lietošanu un darināšanu ir no 19. un 20. gadsimta. Informācija ir sistematizēta un klasificēta mežģīņu objektu atlasei un filtrēšanai, kā arī sastādīta nepieciešamās kodēšanas sistēmas izveidošanai un e-datu bāzes izstrādei. Apkopotie dati viennozīmīgi neaptver visus iespējamos šūto mežģīņu arhetipus Latvijā, bet iezīmē situāciju par šūto mežģīņu lietošanas un darināšanas tradīcijām Latvijā no 17.gs līdz mūsu dienām. Visām šūtajām mežģīnēm ir līdzīga darināšanas tehnika un vienkārši darbarīki. Adata, ar kuru darina mežģīni (šuj, izšuj, apšuj, sašuj utt.), pamatne (auduma, filca, ādas u. c.) pie kuras piestiprina uz pergamenta atveidoto mežģīnes zīmējumu un izšūšanas rāmis, kurā iestiprina darbu. Mežģīni veido šujot dūrienu pēc dūriena kā neatkarīgu, ar audumu nesaistītu tekstiliju. Atkarībā no darināšanas tehnikas, izšķir vairākus šūtu vai izšūtu mežģīņu veidus. Katrā no tiem ietilpst dažādas, pēc specifiskiem tehnoloģijas paņēmieniem atšķirīgi tipi. Latvijā sastopami pieci šūto vai izšūto mežģīņu tipi – adatiņas, malu noslēguma, lentīšu, tenerifes un tilla mežģīnes. Vispopulārākais šūto mežģīņu tips ir izšūtas tilla mežģīnes - 43%, klasiskās adatiņas mežģīnes ir tikai 8%, pārējie tipi sadalās līdzīgi – lentīšu mežģīnes - 16%, malu noslēgumu mežģīnes - 19% un tenerifa mežģīnes - 14%. Šūto mežģīņu izpēte un tās rezultāti uzskatāmi parāda, ka latviešu tekstilrokdarbos šūto mežģīņu darināšana nebija īpaši populāra. Tas izskaidrojams ar to, ka rokdarbnieces priekšroku deva izšūšanai uz auduma. Līdzvērtīgi mežģīņu darināšanai tika strādāti tādi adatu rokdarbi kā vienvirziena un divvirziena izvilkumi, tautā saukti par baltajiem darbiem vai izšūtajām mežģīnēm. Vēlāk, 19.gs., kad Latvijā varēja iegādāties rūpnieciski austo tillu, attīstījās arī izšūšana uz tilla pamata. Jau 20. gs. izšūta tilla mežģīnes ir plaši sastopamas gan apģērbos, gan sadzīves tekstilijās. Arī mūsdienās izšūšana uz tilla ir aktuāla. Viens no aspektiem ir tradicionālā mantojuma saglabāšana. Izšūta tilla mežģīņu rotājumi Vidzemes un Zemgales tautas tērpu sievu cepurēs u.c. ir veicinājusi šī rokdarba amata saglabāšanos, nesot tajā mākslas stila iezīmes pat no 17. gadsimta. Tas apstiprina faktu, ka šūto mežģīņu jomā izšūšanai uz tilla ir vislielākais pielietojums.
Anotācija angļu valodā A selection of 45 needle-laces has been made during the research process. Informative text and image tables on the applicability and making traditions of these needle-laces in Latvia have been created. The oldest needle-laces to date in the research are from the 18th century, but the most information about their usage and making come from the 19th and 20th centuries. The information has been arranged and classified for a convenient lace object selection and filtration and it has been set up for the creation of a coding system and the development of an e-database. The summarized data does not contain all possible needle-lace archetypes in Latvia, but it outlines the needle-lace usage and making traditions in Latvia since the 17th century till nowadays. All needle-laces have similar manufacturing techniques and simple tools. A needle to make the lace (to sew, to embroider, to trim, to seam etc.), a pad (textile, felt, leather etc.) with a lace pattern drawn on a parchment attached to it and a frame to fasten it all. The lace is created stitch by stitch as an independent textile, unrelated to the fabric. Depending on the manufacturing technique there are several kinds of needle-laces or embroidered laces. Each of them includes different types distinguished by specific technological methods. There are five types of needle-laces or embroidered laces – pin embroidered lace, brim lace, band lace, teneriffe lace and tulle lace. The most popular lace type is the embroidered tulle lace – 43%, the classic pin laces take up only 8% and the rest divides similarly – band laces – 16%, brim laces – 19% and the teneriffe laces – 14%. The research results of the needle-laces clearly show that the needle-lace making was not particularly popular in the Latvian textile manufacture. This is explainable by the fact that the needlewoman preferred to embroider on textiles. Equally to the lace manufacturing there were such pin handicrafts like one-way and two-way open works, trivial as white work or embroidered laces. Later in the 19th century, when it was possible to purchase industrially woven tulle, the embroidery on tulle also developed. In the 20th century embroidered tulle laces are widely used in clothes as well as in household textiles. Nowadays embroidery on tulle is topical too. One of the main aspects is the maintenance of the traditional legacy. Embroidered tulle lace ornaments in the wife hats a.o. of the national costume of Vidzeme and Zemgale have favoured the preservation of this handicraft, carrying art style characteristics even from the 17th centuries. This approves the fact that tulle embroidery has the widest applicability in the field of needle-laces.
Atsauce Prīberga, D. Šūto mežģīņu tehnoloģiju un lietošanas tradīcijas latvijā no 17.gs. līdz mūsdienām. Materiālzinātne. Tekstila un apģērbu tehnoloģija. Nr.3, 2008, 103.-122.lpp. ISSN 1691-3132.
Pilnais teksts Pilnais teksts
ID 3620