Promocijas darbu “Lēmumu pieņemšana ceļā uz ilgtspējīgu enerģētiku” Rīgas Tehniskās Universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā izstrādājis Reinis Āboltiņš. Darba mērķis ir izveidot lēmumu pieņemšanas algoritmu, kas ņem vērā esošās zināšanas par šķēršļiem un politikām, kas kavē vai veicina ilgtspējīgas enerģijas attīstību, koncentrējoties uz lēmumu pieņemšanas posmu un soļu identificēšanu un analīzi pilnā politikas dzīves ciklā, kā arī noteikt piemērotas analīzes metodes katrā lēmumu pieņemšanas posmā un solī, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu par enerģētikas un klimata politiku, un integrēt šīs metodes lēmumu pieņemšanas procesā, lai nodrošinātu tādu politikas dzīves ciklu, kas noved pie ilgtspējīgas enerģētikas sistēmas. Promocijas darba uzdevumi ir: 1) Analizēt esošo zināšanu un prasmju kopumu par lēmumu pieņemšanas līdzekļiem un lēmumu pieņemšanas ietekmi uz enerģētikas pārejas politiku izvēli. a. Pārskatīt metodes lēmumu pieņemšanai par vispiemērotāko politikas portfeli ilgtspējīgas enerģijas sistēmas attīstībai un uzturēšanai; b. Pārskatīt analīzes metožu izmantošanu vairākās politikas jomās (atjaunojamā enerģija, enerģijas lietotāju uzvedība, lauksaimniecība, klimats, energoefektivitāte), lai ilustrētu metožu lomu lēmumu pieņemšanā par politikām; c. Novērtēt politikas virzienu atbilstību klimata mērķu sasniegšanai. 2) Analizēt politiku dzīves ciklu, lai noteiktu, kuri elementi ir būtiski lēmumu pieņemšanai un politikas veidošanai, kas noved pie ilgtspējīgas enerģijas; 3) Analizēt kvalitatīvai lēmumu pieņemšanai nepieciešamo darbību secības ietekmi uz politikas izvēli un politikas dzīves ciklu; 4) Formulēt ieteikumus lēmumu pieņemšanas algoritmam politikas dzīves ciklā, kas ietver: a. Lēmumu pieņemšanas posmu identificēšana un aprakstīšana politikas dzīves cikla ietvaros; b. Katram lēmuma pieņemšanas posmam būtisku lēmumu pieņemšanas element identificēšana un aprakstīšana. Promocijas darbam ir ievads, četras nodaļas (ieskaitot secinājumus), un literatūras saraksts. Ievadā iezīmēta temata aktualitāte, izpētes mērķi un uzdevumi, formulēta hipotēze, zinātniska inovācija un darba praktiskā pielietojamība. Tāpat ievadā īsumā skaidrots promocijas darba analīzes un secinājumu plašāks konteksts. 1. nodaļā (Literatūras analīze) skaidroti galvenie jēdzieni un aplūkoti ar promocijas darba tematiku saistītie zinātniskās domas avoti. Tiek aplūkoti tādi jēdzieni kā enerģijas pāreja, sociotehniskā pāreja, tehnoloģiju apguves līkne, inovāciju ieviešana, AER atbalsta loģika, šķēršļi atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ieviešanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, enerģijas lietotāju uzvedība, politikas veidošana un lēmumu pieņemšana, politiku kombinācijas, politiku ieviešana un pārskatīšana. Tāpat skaidroti enerģijas pārejas elementi, procesi un aspekti. 2. nodaļā (Metodoloģija) aplūkoti politikas dzīvescikla četri posmi: 1) politikas uzsākšana, 2) lēmumu par politikām pieņemšana, 3) politiku ieviešana, un 4) politiku pārskatīšana. Katrs politikas dzīvescikla posms ietver divus vai vairāk soļus, kas veido katram posmam atbilstīgas soļu kopas. Lēmumu pieņemšanas soļi katrā kopā atbilst konkrētā politikas dzīvescikla posma vajadzībām. Nodaļā analizēti četri ikvienam lēmumu pieņemšanas solim būtiski elementi: 1) uzdevums, 2) metodes, 3) vēlamais iznākums, un 4) ar soļa izlaišanu saistīti riski. Īpaša uzmanība pievērsta analīzes metožu lomai un pielietošanai lēmumu pieņemšanā dažādos politikas dzīvescikla posmos. 2 nodaļā iztirzāti lēmumu pieņemšanas posmi un soļi. Pirmkārt, tiek skaidrota politikas dzīvescikla loģika. Otrkārt, skaidrotas lēmumu pieņemšanas kopas un soļi, aplūkojot uzdevumus, analīzes metodes, vēlamo iznākumu un riskus. Treškārt, skaidrots analīzes metožu pielietošanas visā politikas dzīvesciklā nozīmīgums, aplūkojot katru identificēto metodi un galveno uzmanību pievēršot katras metodes pievienotajai vērtību lēmumu pieņemšanā. Politikas dzīvesciklā katrā lēmumu pieņemšanas solī kvalitatīvas informācijas iegūšanai piemērotākās metodes tiek pielietotas atkārtoti. Tādēļ vispārējam lēmu pieņemšanas ikvienā solī pielietojamajam metožu aprakstam seko katras metodes detalizētāka novērtēšana. Analīzes metožu pārskatīšana sākas ar lineāras regresijas metodi, turpinās ar multikritēriju analīzes metodēm (analītiskas hierarhijas process (AHP) un TOPSIS), apskāvienu, burkāna un pātagas metodi, lēmumu pieņemšanas koka metodi. Nodaļas noslēgumā tiek aplūkota klimata politikas integrācijas metode, kas ir īpaši piemērota enerģijas un klimata politiku savstarpējas mijiedarbības pētīšanai un klimata politikas mērķu prioritātes līmeņa noteikšanai, salīdzinājumā ar citām politikām. 3. nodaļā aplūkotas lēmumu pieņemšanas analīzes metodes un pieejas, kas ir būtiskas tādas enerģijas un klimata politikas izvēlei, kurā sociotehniskā pāreja rezultējas ar klimatneitralitāti. Aplūkoti gadījumizpētes piemēri, galveno uzmanību pievēršot analīzes metožu pielietošanai lēmumu pieņemšanā visos politikas dzīvescikla posmos. Ar mērķi uzsvērt lēmumu pieņemšanas nozīmīgumu visā politikas dzīvesciklā 3. nodaļas 3.6. apakšnodaļa veltīta dažādu analīzes metožu un pieeju iekļaušanai algoritmā, kas nodrošina kvalitatīvu politikas analīzi, lēmumu pieņemšanu un politikas veidošanu. Visbeidzot, 4. nodaļā kopsavilktas promocijas darba izstrādē gūtās svarīgākās atziņas, galveno uzmanību pievēršot izveidotā metožu pielietojuma algoritma izmantošanai ilgtspējīgas enerģētikas politikas veidošanā.