Latvijā iecienītākais un izplatītākais dūmu iegūšanas izejmateriāls ir alkšņa koksne (šķeldas). Ar alkšņa dūmiem kūpinātai produkcijai ir teicama garša un izskats. Diemžēl jau vairāk kā 40 gadus zināms, ka kaitīgo kancerogēno vielu koncentrācija alkšņa dūmos ir vairākas reizes augstāka kā, piemēram, skabārža, bērza vai egles dūmos [2], kuri iegūti pēc viena tehnoloģiskā režīma. Dūmu ģenerēšana ir degšana, kurā gaisa padeve ir 10-20% no pilnīgai sadegšanai nepieciešamā gaisa daudzuma pie temperatūras 350-500oC. Tāpat kā pārējos degšanas procesos, arī gruzdot sākums ir koksnes termiskā sadalīšanās ar gaistošu produktu izdalīšanos. Gruzdēšanas temperatūrā un nepietiekama gaisa skābekļa apstākļos koksnes termiskās noārdīšanās procesā izveidojušies darvu komponenti, tai skaitā PAO, atstāj kurtuvi tālāk nesadalījušies tvaiku veidā. Tā kā PAO paaugstinātās temperatūrās veidojas no zemmolekulārākiem aromātiskiem savienojumiem, to veidošanās sākumvielas varētu būt arī alkšņa koksnē un sevišķi mizā esošie tannīni – galluskābes, ellagskābes un pirotokatehīnskābes un glikozes esteri un arī flavanoīdu oligomēri vai polimēri – kondensētie tannīni [3]. Tamdēļ šajā darbā noskaidrojām baltalkšņa (Alnus incana (L.) Moench) koksnes un mizas ūdenī un organiskajos šķīdinātājos šķīstošo vielu daudzumu atkarībā no koksnes glabāšanas ilguma un koksnes termiskās sadalīšanās gaistošo produktu ķīmisko sastāvu pirms un pēc ekstrakcijas.