Pēdējos gados arvien lielāku nozīmi tautsaimniecībā iegūst no atjaunojamiem dabas resursiem iegūstamās alternatīvās degvielas, tai skaitā arī biodīzelis. Tomēr tā veiksmīgu izmantošanu ierobežo taukskābju monoalkilesteru nepietiekamā oksidatīvā stabilitāte, kā arī neapmierinošās zemo temperatūru īpašības. Tā kā abi šie faktori lielā mērā ir saistīti tieši ar taukskābju piesātinātības pakāpi, tad pētījumiem izmantoti biodīzeļi, kas sintezēti no ļoti atšķirīgām taukvielām – stipri nepiesātinātās linu eļļas, dzīvnieku taukiem, kas pamatā veidoti no piesātinātām taukskābēm, kā arī rapšu eļļas. Biodīzeļu oksidatīvās stabilitātes izmaiņas BHA un BHT klātbūtnē tika vērtētas izmantojot Rancimāta indukcijas periodu. Pētīta dažādu komerciāli pieejamo temperatūras depresantu un no biodīzeļa ražošanas blakusprodukta – jēlglicerīna – sintezētu acetālu un ketālu ietekme uz taukskābju metilesteru auksta filtra nosprostošanās punktu, sastingšanas un saduļķošanās punktiem.