Mērķis. Dabas resursu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un ekoloģiskos faktorus, pilsētu vidē kļūst arvien svarīgāka. Šis pētījums ir veltīts tam, lai aizpildītu plaisu zinātniskajā izpratnē par pilsētu ilgtspējību Centrālāzijas reģionā, konkrēti – Uzbekistānā. Darba mērķis ir izstrādāt jaunu metodoloģisko pieeju pilsētu ilgtspējas novērtēšanai šajā kontekstā, ņemot vērā reģionālās īpatnības, iedzīvotāju informētības līmeni un dzimumu līdztiesības nozīmi. Pētījuma dizains/metodoloģija/pieeja. Pētījumā izmantots kvalitatīvo un kvantitatīvo metožu apvienojums, tostarp statistiskie paņēmieni, salīdzinošā analīze, tiešsaistes aptaujas, intervijas un fokusgrupu diskusijas. Datu analīzei izmantoti tādi rīki kā Microsoft Excel, RStudio, SPSS un SmartPLS. Autore veikusi visaptverošu literatūras pārskatu, izmantojot PRISMA metodi, kā arī bibliometrisku analīzi, izmantojot VoSViewer un RStudio. Turpmākajā pētījumā autore veikusi aptauju, lai novērtētu ilgtspējas informētības līmeni Uzbekistānas iedzīvotāju vidū. Lai analizētu aptaujas rezultātus un pārbaudītu no teorētiskās analīzes izrietošās hipotēzes, izmantota strukturālā vienādojumu modelēšana (SEM). Pētījuma rezultāti. Pētījumā tiek piedāvātas jaunas terminu “urbāns”, “ilgtspēja” un “pilsētas ilgtspēja” definīcijas, kas aizpilda esošos trūkumus literatūrā. Pētījums identificē un klasificē arī pilsētas ilgtspējas rādītājus, kas specifiski piemēroti Uzbekistānai, atklājot un izceļot reģionālās īpatnības. Pētījumā izstrādāta unikāla metodoloģija pilsētas ilgtspējas novērtēšanai Uzbekistānā. Zinātniskās novitātes. Pētījums iepazīstina ar jauniem pilsētas ilgtspējas izpratnes priekšlikumiem, piedāvā unikālu rādītāju kopu Uzbekistānai un sniedz jaunattīstītu novērtēšanas metodoloģiju. Tajā atklāta arī ilgtspējas informētības nozīme iedzīvotāju vidū un dzimumu līdztiesības nozīme ilgtspējīgas pilsētu attīstības sasniegšanā.