Rakstā analizēta fiskālās politikas un tautsaimniecības cikliskās attīstības mijiedarbība. Ja valdība savlaicīgi nenovērtē ekonomikas potenciāla samazināšanos un lejupslīdes periodā ļauj automātiskajiem stabilizatoriem darboties pilnā apmērā, savukārt, uzplaukuma periodā budžeta ieņēmumu pieaugums tiek iztērēts, automātisko fiskālo stabilizatoru darbība var vājināt valsts finanšu strukturālo jeb pamata stāvokli. Lai veiktu fiskālās politikas analīzi atbilstoši ekonomikas cikla stadijai, tiek izmantoti strukturālās budžeta bilances aprēķini. Strukturālā budžeta bilance tiek iegūta no faktiskās budžeta bilances, izslēdzot ekonomikas ciklisko svārstību ietekmi, līdz ar to tā atspoguļo valdības apzinātās fiskālās politikas rezultātu. Rakstā tiek analizēta šobrīd esošā situācija strukturālās budžeta bilances noteikšanas metodoloģijā. Strukturālās budžeta bilances aprēķinu pamatā ir faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpības un budžeta jutības pret ekonomikas cikliskajām svārstībām noteikšana. Rakstā tiek sniegti priekšlikumi strukturālās budžeta bilances noteikšanas metodoloģisko problēmu tālākai izpētei. Strukturālās budžeta bilances novērtēšanas nozīme tiek pamatota ar nepieciešamību ievērot fiskālās politikas noteikumus, Latvijai integrējoties eiro zonā, un nodrošināt valsts finanšu disciplīnu un ilgtspēju.