Šī pētījuma mērķis ir raksturot sarunvalodas izpausmes no leksiskā un tekstveides viedokļa, kā arī redakciju darbinieku lingvistisko attieksmi pret sarunvalodas lietojumu reģionālajos laikrakstos. Praktisko materiālu veido četru reģionālo laikrakstu viena mēneša numuri – „Auseklis”, Vidzemes laikraksts Limbažu novadam (2023. gada janvārī); „Kurzemes Vārds”, laikraksts Liepājai un Dienvidkurzemei (2023. gada jūlijā); „Kurzemnieks”, laikraksts Viduskurzemei (2023. gada maijā) un „Saldus Zeme”, laikraksts Saldus novadam (2023. gada janvārī). Laikrakstiem ir atšķirīgs iznākšanas biežums un tirāža. „Kurzemes Vārds” iznāk katru darba dienu (tirāža: 6840 eksemplāru), „Auseklis”– otrdienās, trešdienās un piektdienās (tirāža: 3450 eksemplāru), bet „Kurzemnieks” (metiens: 2400 eksemplāru) un „Saldus Zeme” (tirāža: 2610 eksemplāru) – otrdienās un piektdienās. Lai noskaidrotu rediģēšanas principus un redakciju darbinieku lingvistisko attieksmi pret sarunvalodas lietojumu, tika izmantota kvalitatīvā pētījuma metode – veikta anketēšana un ekspresintervija ar ārštata korespondentu. Uz anketas jautājumiem ir atbildējuši 10 respondentu – visu četru reģionālo laikrakstu pārstāvji, kas uzskatāmi par ekspertiem: divu laikrakstu redaktores (viena no tām arī literārā redaktore), divas literārās redaktores / korektores un sešas žurnālistes. .