Šī pētījuma mērķis ir raksturot būtiskākos literatūrzinātnes terminu avotus un atklāt dažus lingvistiskos aspektus nozares terminoloģijā 20. gadsimta 20.–30. gadu periodā. Tā īstenošanai izvirzīti šādi uzdevumi: 1) noteikt terminogrāfijas resursu galvenās grupas (vārdnīcas, literatūrteorijas un vēstures izdevumi, periodika); 2) aprakstīt terminoloģijas interesantākos lingvistiskos aspektus (sinonīmiju, defissavienojumus, deonimizāciju, separāciju). Pētnieciskā prakse ir pierādījusi, ka pēc iespējas pilnīgāku kopainu par terminoloģijas attīstību var iegūt, aplūkojot dažādu grupu terminu resursus: vārdnīcas, monogrāfijas, mācību literatūru, periodiku u. c. Šajā nodaļā, raksturojot terminoloģijas attīstības trešo posmu, par terminoloģijas resursiem materiāla koncentrētības nolūkā izvēlēti dažādi leksikogrāfijas avoti, t. sk. vairākas vērienīgas, aplūkojamajam laikposmam būtiskas vārdnīcas – terminoloģijas un konversācijas vārdnīcas. Par būtisku terminu avotu grupu uzskatāma literatūrvēstures un literatūrteorijas izdevumu kopa. Un visbeidzot atklātas arī periodisko (gada, mēneša, ikdienas) izdevumu grupas, iezīmēta publikāciju tematika un minēti produktīvākie autori.