Lejaskurzemes izloksnēs ir daudzi produktīvi vārddarināšanas piedēkļi, kā -el-, -en-, -n-, -ien-, -in-, -īn-, -īt-. Arī Būtiņģes un Sventājas latviešu valoda, kas mūsdienās iekļaujas latviešu (kuršu) kultūrtelpā Lietuvas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, ar kultūrvēsturiskām tradīcijām piederīga gan Rucavas kultūrtelpai, gan plašākai Lejaskurzemes kultūras, tai skaitā lingvistiskajai, ainavai. Raksta mērķis – izpētīt divu produktīvāko vārddarināšanas piedēkļu – -in- un -īn- – dinamiku Būtiņģes un Sventājas latviešu valodā, saskatot kopīgās iezīmes ar Lejaskurzemes izlokšņu materiālu, kā arī izceļot tās pazīmes un kvantitatīvos rādītājus, kas ir atšķirīgi. Pētījuma materiālu veido autores 2008.–2021. gada veiktie latviešu valodas ierakstu atšifrējumi Būtiņģē un Sventājā, Kurzemes Humanitārā institūta ekspedīciju valodu piemēri, kas apkopoti grāmatā „No Sventājas līdz Ancei” (2008). Tāpat materiālā iekļauti arī Liepājas būtiņģnieku un sventājnieku (cilvēki, kuri dzimuši un auguši Būtiņģē un Sventājā, bet 20. gs. 60. gados pārcēlušies uz dzīvi Latvijā) 21. gs. valodas atšifrējumi. Galvenās darbā izmantotās pētniecības metodes ir analītiskā un salīdzinošā metode. No valodas materiāla tika ekscerpēti visi substantīvi ar piedēkli -in- un -īn-. Salīdzinošā metode izmantota, lai apzinātu substantīvu ar piedēkļiem -in- un -īn- lietojuma intensitāti trijās paaudzēs (vecākajā, vidējā un jaunākajā) dažādās tematiskajās grupās, kā arī salīdzinātu valodas materiālu gan ar Lejaskurzemes izloksnēm, gan lietuviešu valodas žemaišu dialekta ziemeļrietumu izloksnēm. Pētījumā tika secināts, ka substantīvi ar piedēkļiem -in- un -īn- galvenokārt ir neitrālas nozīmes vārdi, kas neizsaka deminutīva nozīmi, to lietojums 21. gs. sākumā Būtiņģes un Sventājas latviešu valodā ir izplatīts vecākās un vidējās paaudzes valodā. Lielu daļu atvasinājumu ar piedēkli -in- Būtiņģes un Sventājas latviešu valodā veido personu nosaukumi, kas darināti no vīriešu dzimtes personvārdiem.