Raksta mērķis ir apzināt un izvērtēt nozīmīgus Liepājas kultūridentitātes veidošanās aspektus 20. gadsimta 50.–80. gados, īpašu uzmanību pievēršot pilsētas laikraksta “Komunists” (“Kurzemes Vārds”) redakcijas lokācijai Pasta ielā 3, kas kļūst par radošās inteliģences pulcēšanās vietu un aktīvas radošās dzīves telpu. Rakstā izvērtētas ciešās attiecības starp fizisko vidi un tās ietekmē veidojušos spēcīgo pieķeršanos radošai kopienai, pētīta kopības sajūtas formēšanās fiziskās vides ietekmē, identificēšanās ar sabiedrību un spēcīgu sociālo mijiedarbību. Raksta teorētisko un metodoloģisko pamatu veido Marijas Levickas (Maria Levicka), Basa Pedroli (Bas Pedroli), Derka J. Stobelara (Derk Jan Stobbelaar), Jana D. Mansvelta (Jan Diek van Mansvelt), Viljama Stjuarta (William P. Stewart), Astrīdas Erlas (Astrid Erll) u.c. teorētiskie pētījumi par vietas identitātes un kultūras atmiņas jautājumiem, izvērtējot kultūras ainavu kā telpiski unikālu kultūrtelpā definētas vietas psihosocioloģisko uztveres fenomenu. Rakstā secināts, ka aplūkojamajā posmā laikraksta redakcijā strādā daudz talantīgu personību – žurnālisti, rakstnieki, mākslinieki u.c. Tiek dibināta Jauno rakstnieku apvienība, kur savu literāro darbību uzsāk Liepājā un visā Latvijā atzīti literāti. Daudzi no viņiem pirmās publikācijas piedzīvo laikraksta “Komunists” literārajās lappusēs. Neskatoties uz politiskā laikmeta ideoloģisko ievirzi un radošā procesa aprobežotību, pateicoties laikraksta “Komunists” redakcijā valdošajai labvēlīgajai, dažkārt izteiktai brīvdomīgai, atbalstošai un uzticības pilnai atmosfērai, Liepājas kultūras un literārā dzīve strauji attīstās, pilnveidojas un kļūst par pilsētas kultūridentitātes nozīmīgu rādītāju.