Darbības vārdu ēst un gulēt īstenības izteiksmes tagadnes, pagātnes un nākotnes formu un supīna salīdzinājums, izmantojot kaimiņos esošas Ziemeļaustrumvidzemes Ziemera un Veclaicenes un centrālās Latgales Dricēnu un Gaigalavas izloksnes, konfrontējot senākus valodas materiāla pierakstus ar mūsdienu vidējās un vecākās paaudzes teicēju lietotajām formām, liecina, ka Latgales izloksnēs labāk saglabājušās senās i-celma formas, kā arī sastopamas pagātnes ē-celma formas, vairāk tiek lietotas paralēlformas ar dažādu celmu galotnēm, savukārt Ziemeļaustrumvidzemes izloksnēs vērojama Igaunijā runāto formu un skaņu pārmaiņu ietekme. Lai iegūtu pilnīgāku informāciju par izlokšņu attīstību mūsdienās, to noturīgajām un pārmaiņām vairāk pakļautajām parādībām, ir svarīgi iegūt pēc iespējas vairāk dažādu paaudžu teicēju runas ierakstus un salīdzināt lingvistiskos datus ne tikai izlokšņu grupu vai visu dialektu līmenī, bet arī vairāku izloksnes runātāju līmenī. Dialektu pilnīgāka raksturojuma izstrādē būtiski ir konkrēto izlokšņu apraksti, kuros valodas vienības atspoguļotas precīzā fonētiskā transkripcijā un līdzās senākiem pieraksta variantiem rādītas arī mūsdienās lietotās formas. Pilnīgākas lingvistiskās ainas analīzē svarīgi ir iegūt valodas materiālu gan no dažāda vecuma informantiem, gan arī no vienas izloksnes runātājiem, kuri uzturas atšķirīgās dzīvesvietās un kuriem ir atšķirīga lingvistiskā pieredze.