Pētījumā apstrādāti dati no Latvijas valsts ceļu (LVC) satiksmes plūsmas mē- rīšanas vietām ārpus apdzīvotām vietām no 2017. gada līdz 2022. gadam, anali- zējot autovadītāju pieļautās distances atkarībā no braukšanas ātruma, reģistrētā automobiļu tipa, satiksmes plūsmas un laika, kurā konstatēta distance, iegūstot rezultātus dažādās laika kategorijās. Papildus tam apskatīti gadījumi, kad vismaz trīs automobiļi brauc viens aiz otra ar samazinātu distanci. Analizēts braucēju iz- vēlētais ātrums un ātruma starpība, kā arī pieļautie ātruma pārsniegumi dažādiem automobiļu tipiem, veicot apdzīšanas manevrus. Attālums jeb attāluma distance starp diviem transportlīdzekļiem, kas pa se- cīgi brauc pa vienu kopīgu ceļa joslu ir viens no parametriem, kam ievērojama nozīme ceļu satiksmes drošībā. No autovadītāja perspektīvas to var novērtēt vi- zuāli. Pēc būtības, un arī izmērāmi, šo parametru pieņemts vērtēt laika vienībās - kā kā laika starpību, kurā noteiktu punktu uz ceļa šķērso transportlīdzekļa priekš- ējā daļa un tam sekojošā transportlīdzekļa priekšējā daļa. Dažādos informācijas avotos šo parametru apzīmē atšķirīgi. Piemēram, angļu valodā lieto terminus time headway, gap, kas ir tulkojams kā intervāls vai laika distance. Šajā pētījumā au- tori piedāvā lietot terminu attāluma distance gadījumos, kad lieto attāluma skalu, un distance vai un laika distance, lietojot laika skalu. Pētījumā laikā spēkā esošajos Latvijas Ceļu satiksme noteikumos to 106. punktā teikts, ka kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 12 t, posmai- najiem tūristu autobusiem, vilcējiem ar piekabēm (puspiekabēm), kuru garums, 3 ieskaitot jūgierīci, pārsniedz 8 m (241. p.), kā arī piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 10 t (243. p.), transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) vadītājiem starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli jāietur tāda distance, kas, izteikta metros, ir ne mazāka par pusi no transportlīdzekļa braukšanas ātru- ma. Šī prasība nav spēkā, ja transportlīdzekļa vadītājs gatavojas apdzīt, kā arī intensīvas ceļu satiksmes apstākļos. Līdzīga norma ir arī Vācijā. Piemēram, braucot ar ātrumu 90 km/h, jāievēro vismaz 45 m attāluma distance. Izsakot šo kā laika distanci, rekomendēta vērtība ir 1.8 s. Vācijā var sodīt autovadītājus, ja distance ir īsāks par 0.9 s. Zviedrijā Nacionālā ceļu administrācija braukšanai ārpus apdzīvotām vietām rekomendē 3 s distanci, un policija var sodīt autovadī- tājus, sākot no 1 s īsas distances [9]. Dāvids Šinars savā apjomīgajā grāmatā par satiksmes drošību un ar to saistīto cilvēku uzvedību iesaka 2...3 s garu distanci. Šajā pētījumā diagrammu ilustrēšanā kā minimālā ieteicamā lietota 2...3 s distance. Apdzīšanas drošuma vērtēšanā mēdz lietot vairākus paņēmienus un para- metrus. Viens no šiem parametriem ir transportlīdzekļu ātruma atšķirība (rela- tīvais ātrums), un otrs ir laiks līdz sadursmei (aprēķināts, dalot distanci (m) ar relatīvo ātrumu (m/s)). Parametru izmaiņas vērtē visā apdzīšanas manevra laikā. Šajā pētījumā lietotie dati satur tikai vienā brīdī fiksētus datus, nevis to iz- maiņas kādā laika periodā. Tādēļ, veicot apdzīšanas manevru datu analīzi, lietoti tikai ātruma un distances dati, kādi tie ir fiksēti, transportlīdzekļiem šķērsojot ceļa zonu, kurā uzstādīta satiksmes uzskaites punkta mērīšanas ierīce. Izmantoti dati apdzīšanas manevra posmā, kurā apdzenamais transportlīdzeklis atrodas apdze- nošā transportlīdzekļa priekšā savas kustības virziena joslā, un apdzenošais jau atrodas pa kreisi esošajā pretējās kustības joslā. Šajā transportlīdzekļu kombi- nācijā aizmugurējās sadursmes risks ir neliels, tādēļ laiks līdz sadursmei netika noteikts. Rezultātos parādīti apdzenošā un apdzenamā transportlīdzekļa ātrums, ātruma starpība un to izmaiņu dinamika no sešu gadu periodā.