Promocijas darba autore: Mg.sc.env. Lilita Ābele Promocijas darba tēma: Ilgtspējīga attīstība un digitalizācija: savstarpējā sinhronizācija pašvaldībās. Izvirzītā hipotēze: “Dvīņu” sinhronizāciju pārejā uz bezpapīra iekšējiem pārvaldības procesiem pašvaldību administrācijās var nodrošināt vairāki attīstības scenāriji. Pētījuma priekšmets: Latvijas pašvaldību pāreja uz bezpapīra iekšējās pārvaldības procesiem, ņemot vērā ilgtspējas un digitalizācijas mērķu sinhronizāciju. Pētījuma mērķis: Novērtējot Latvijas pašvaldību gatavību pārejai uz bezpapīra iekšējās pārvaldības procesiem un izmantojot “dvīņu pārejas” pieeju, izstrādāt attīstības scenārijus un rekomendācijas to realizācijai. Lai sasniegtu darba mērķi, ir izstrādāti šādi darba uzdevumi: 1. Apkopot teorētiskās nostādnes par sistēmu teoriju, ilgtspējīgu attīstību, digitalizāciju, aprites ekonomiku un citiem promocijas darbā izmantotiem konceptiem. 2. Veikt normatīvo aktu, kas regulē ilgtspējīgu attīstību un digitalizāciju analīzi, lai identificētu šķēršļus pašvaldību pārejai uz bezpapīra iekšējās pārvaldības procesiem. 3. Novērtēt Latvijas pašvaldību administrāciju gatavību pārejai uz bezpapīra iekšējās pārvaldības procesiem, sinhronizējot ilgtspējīgas attīstības un digitalizācijas mērķus, salīdzināt iegūtos rezultātus ar Lietuvas, Portugāles, Polijas pašvaldībām. 4. Identificēt būtiskākos ārējās un iekšējās vides kritērijus, kas ietekmē attīstības scenāriju pārejai uz bezpapīra iekšējās pārvaldes procesiem izstrādi. Pamatojoties uz identificētajiem kritērijiem izstrādāt četrus iespējamos attīstības scenārijus ilgtspējīgas attīstības un digitalizācijas mērķu sinhronizēšanai. 5. Veikt padziļinātu pētījumu Liepājas pašvaldības administrācijā par finansiālajiem ieguvumiem pārejot uz bezpapīra iekšējās pārvaldības procesiem. 6. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas pašvaldību pārejai uz bezpapīra iekšējās pārvaldības procesiem, nodrošinot ilgtspējas un digitalizācijas procesu sinhronizāciju. Pirmajā nodaļā tika apkopotas svarīgākās sistēmu, ilgtspējīgas attīstības un digitalizācijas teorijas. Ilgtspējīgas attīstības koncepcijas attīstība no vienkāršas zināšanu apmaiņas par vides aizsardzību līdz plašākām un integrētākām pieejām, kurās tiek ņemti vērā ekonomiskie, sociālie, tehnoloģiskie un vides aspekti. Analizēta literatūra par IA teorijas trīs nosacītiem attīstības periodiem: embrija, formēšanās, attīstības. Apskatītas tradicionālās ilgtspējas galvenajās pieejas: vājā un stingrā, kā arī Boldinga teorijas sistēmiskas domāšanas pielietošanai dažādās jomās, tostarp ekonomikā. Novērtēts viens no pirmajiem mēģinājumiem ekonomikā izmantot sistēmu pieeju, kas raksturo vides, ekonomikas un sociālās sistēmas. Definēti jēdzieni, kurus var apvienot vienā “ilgtspējas” saimē, no kuras īpaši izcelta aprites ekonomika. Analizējot teorētiskās nostādnes izstrādāta “dvīņu pārejas” koncepcija un tās piecu virzošo spēku sistēma, lai novērtētu ilgtspējīgas attīstības un digitalizācijas procesu sinhronizāciju. Otrajā nodaļā izpētīts normatīvais regulējums un politika ilgtspējīgas attīstības un digitalizācijas kontekstā gan starptautiski, gan Eiropas savienībā, gan Latvijā. Analizēta starptautiski atzītā ANO Vides konference 1972.gadā, kas kalpoja par sākuma punktu, lai starptautiskās konvencijās, kā arī citos politikas un plānošanas dokumentos iekļautu vides un ilgtspējas jautājumus. Kā viens no “dvīņu pārejas” virzošajiem spēkiem definēta aprites ekonomika, kura pašvaldībās tiek realizēta kā papīra un citu resursu patēriņa samazinājums. Lai novērtēti iespējamos šķēršļus pašvaldību pārejai uz bezpapīra pārvaldību analizētas reģionālās politikas pamatnostādnes, Pašvaldību un Grāmatvedības likumi, kā arī Liepājas pašvaldības administrācijas plānošanas dokumenti. Trešajā nodaļā veikts padziļināts pētījums par diviem “dvīņu pārejas” virzošajiem spēkiem: cilvēkkapitālu un aprites ekonomiku. Veicot pirmo darbinieku aptauju, salīdzinātas Latvijas pašvaldību administrācijas pa plānošanas reģioniem, kā arī Latvija kopumā ar Lietuvas pašvaldību administrāciju gatavība uzsākt pāreju. Veicot otro darbinieku aptauju, padziļināti analizēts Cilvēkkapitāla virzošais spēks atbilstoši izstrādātajiem indikatoram “digitālās prasmes”. Otrā aptauja veikta Liepājas (LV), Vila Nova de Poiares (PT) un Mieleca (PL) pašvaldību administrācijās, novērtējot atšķirības starp tām. Tika novērtēti arī finansiālie ieguvumi no pārejas uz bezpapīra pārvaldību minētajās pašvaldībās par 2023.gadu. Ceturtajā nodaļā, pēc aptauju un finansiālo ieguvumu novērtēšanas, tika izveidotas divas ekspertu grupas. Viena, piecu ekspertu sastāvā, ar modificētu PEST un SVID analīzi novērtēja pārejas uz bezpapīra pārvaldību iekšējos un ārējos ietekmējošos faktorus, saranžējot pēc nozīmīguma, kā arī izstrādāja četrus iespējamos attīstības scenārijus. Otra, septiņu ekspertu sastāvā, ar AHP metodi novērtēja attīstības scenārijus atbilstoši izveidotajai hierarhiju shēmai. Pamatojoties uz pašvaldību darbinieku un ekspertu aptauju rezultātiem, izstrādātas rekomendācijas pašvaldību administrāciju pārejai uz bezpapīra pārvaldību sinhronizējot ilgtspējīgas attīstības un digitalizācijas procesus. Darba noslēgumā formulēti secinājumi, pētījuma rezultāti, identificētas problēmas un doti ieteikumi to risināšanai. Promocijas darba apjoms ekonomikas doktora (Ph.D.) grāda iegūšanai ir 177 lapas, darbā ir 36. tabulas, 60. attēli, 12. pielikumi, izmantoti 393 informācijas avoti.