Pētījumā analizēti enerģētikas, finansējuma piesaistes, ilgtspējas ziņošanas un darbaspēka demogrāfijas jautājumi, fokusējoties uz Latvijas uzņēmumiem aktuālajiem aspektiem. Pētījuma mērķis ir sniegt praktiskus ieteikumus uzņēmumu vadītājiem un rekomendācijas valsts pārvaldei, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Pētījumā analizētas Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas stratēģijas, to mijiedarbība ar zemes sektoru un atkritumu apsaimniekošanu. Izvērtētas finansējuma piesaistes iespējas ener- ģētikas projektiem, apkopoti dati par korporatīvās ilgtspējas ziņošanu un izpētītas darba tirgus nākotnes prognozes saistībā ar zaļo pārkārtošanos. Būtiskākie secinājumi • Klimata mērķi un ģeopolitisko risku vadība ir Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plāna galvenie stūrakmeņi. • Līdzīgus plānus ir izstrādājušas arī pārējās ES dalībvalstis. Šajā pētījuma daļā apskatīti astoņu Baltijas jūras reģiona valstu nacionālie plāni: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Polijas un Vācijas. • Pašreizējās enerģijas cenas uzņēmēji neuztver kā noteicošu stimulu energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz atjaunīgo enerģiju. Nozīmīgākie stimuli ir potenciālo investoru prasības, ES un valsts apņemšanās. • Nākamās attīstības jomas: » plašāka vēja enerģijas un kodolenerģijas izmantošana; » inovācijas pārvades un sadales tīklos, elektroenerģijas uzkrāšanā; » Eiropas ūdeņraža tirgus izveide. • Īstermiņā uzņēmējiem ir pieejams pietiekami plašs valsts un ES atbalsts, lai īstenotu aktuālos projektus, bet tā izmantošana ir apgrūtināta, jo: » uzņēmējiem ir atliekoša attieksme pret ilgtspējas jautājumiem; » ierobežota uzņēmumu kapacitāte, tai skaitā vērojams darbinieku zināšanu trūkums. • Ilgtermiņā, lai sasniegtu valsts uzstādītos klimata mērķus, ir jāveicina plašāka mēroga projekti un valsts līmenī jāmeklē papildu finansējuma avoti to nodrošināšanai. • Sākot ar 2024. gadu, pakāpeniski jāpublicē ilgtspējas ziņojumi: » uzņēmumiem pēc iespējas ātrāk jāsāk gatavoties, apzinot darba apjomu, izveidojot darba grupas, izvēloties atbilstošus tehniskos rīkus, apgūstot vajadzīgās zināšanas un nepiecie- šamības gadījumā piesaistot ārējos konsultantus; » nepieciešams valsts atbalsts, lai novērstu dubultu ziņošanu, izveidotu vienotu CO2 emisiju faktoru datubāzi un nodrošinātu kompetentu atgriezenisko saiti no atbildīgajām iestādēm. • Zaļā pāreja prasa ievērojamas investīcijas prasmju uzlabošanā un pārkvalifikācijā: » zaļās darbavietas aptver plašu prasmju spektru no zemas līdz augstas kvalifikācijas amatiem; » vislielākais darbaspēka trūkums paredzams inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un IKT (STEM) jomās. » prasmju pieejamībai nepieciešama cieša sadarbība starp izglītības un mācību iestādēm un uzņēmumiem.