Mūsdienās sociālajos medijos norisinās latviešu valodas attīstībā nozīmīgi procesi, tāpēc ir svarīgi pētīt to ietekmi uz literārās valodas un sarunvalodas attiecībām un analizēt, kādi jautājumi par latviešu valodas kvalitāti tiek apskatīti sociālajos medijos un kas veido to saturu. Kaut arī teorētiski literārajai valodai un sarunvalodai ir skaidras lietojuma jomas to sociolingvistiskajās funkcijās, daudzos gadījumos valodas praksē principiāls šķīrums netiek ievērots. Sarunvalodas lietojuma paplašināšanos veicina arī sociālo mediju ietekme. Latvieši veido runas kolektīvu, kurā valodas jautājumi nav vienaldzīgi. Visvairāk latviešu valodas kvalitāte, precīzāk, tās trūkums, tiek saistīts ar valodas lietojuma kļūdām visplašākajā nozīmē. Negatīvu lingvistisko attieksmi sociālo mediju lietotāji izsaka pret tiem, kuri publicē kļūdainu ierakstu dažādos oficiālajos kontos, kur būtu jālieto literārā valoda un jāievēro tās normas, kaut arī sociālie mediji ir neformāla saziņas vide. Līdzās pamatotiem aizrādījumiem ir sastopami arī tādi metalingvistiskie komentāri, kuros latviešu valodā un tās lietojumā ir saskatīts pozitīvais. Ir ļoti svarīgi sociālajos medijos runāt ne tikai par sliktu valodas lietojumu, paužot pesimistisku lingvistisko attieksmi pret latviešu valodas nākotni, bet arī atgādināt sabiedrībai par latviešu valodas bagātību.