Džeimsa Džoisa darbu un to tulkojumu pētniecība Rietumos bijusi aktuāla jau vairāk nekā pusgadsimtu rakstnieka idejiskās un valodiskās oriģinalitātes, viņa darbu nozīmības un arī sarežģītības dēļ, bet Latvijas humanitārajās zinātnēs tai dažādu apstākļu dēļ pievērsts salīdzinoši maz uzmanības. “Uliss” ir viens no nozīmīgākajiem darbiem pasaules literatūras vēsturē, tā tulkošana ir tulkotāja meistarības pārbaude, tāpēc rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma (1922–2008) ieguldītais darbs romāna tulkošanā latviešu literatūrzinātnē novērtēts kā ievērojams devums latviešu kultūrai. Šis pētījums apraksta Dz. Soduma tulkojumu, analizējot stila tulkošanas problēmu risinājumus vienā no stilistiski neparastākajiem tekstiem angļu un īru daiļliteratūras vēsturē – “Ulisa” 14. nodaļā, kas pazīstama ar nosaukumu “Hēlija vērši” (Oxen of the Sun). Pētījuma objekts: pastiša un parodijas tulkošanas problēmu risinājumi Dž. Džoisa romāna “Uliss” 14. nodaļas tulkojumā latviešu valodā. Pētījuma jautājums: kādus tulkošanas problēmu risinājumus Dž. Džoisa pastišu un parodiju tulkošanā izmantojis latviešu tulkotājs Dzintars Sodums, un kāds ir to radītais iespaids no tulkojumstilistikas viedokļa? Pētījumā integrētas dažādas tulkojumzinātnes pieejas tulkojumu analīzei un literatūrzinātnes teorijas, kuru centrā ir lasītāja uztvere un stilistikas jautājumi. Pētījuma metodika, izņemot specifiskos “Hēlija vēršu” tulkojumam piemērojamos kritērijus, izmantojama dažādu daiļliteratūras darbu tulkojumstilistikas analīzei, lai klasificētu pārveidojumus sastatījumā ar avottekstu un noteiktu to stilistisko efektu. Pētījuma secinājumu daļa aptver gan teorētiskus (dažādu tulkojumzinātnes teorētisko pieeju piemērotība tulkojumstilistikas izpētē; parodijas un pastiša definējums un šķīrums; kognitīvās poētikas un receptīvās estētikas loma tulkojumstilistikas izpētē), gan praktiskus tulkojumzinātnes, valodniecības un literatūrzinātnes jautājumus (tulkojumzinātnes un literatūrzinātnes atziņu piemērotība “Ulisa” 14. nodaļas tulkojumstilistikas izpētei; nodaļas tulkošanas iespējamās koncepcijas; nodaļai piemērojamie tulkojumstilistikas analīzes kritēriji, ko nosaka teksta specifika; latviešu tulkojumam raksturīgie stilistiskās izmaiņas salīdzinājumā ar avottekstu). Daļa pētījumā lietoto terminu latviešu valodā tiek lietoti pirmoreiz, jo veidoti šī pētījuma vajadzībām, līdz ar to darbs izmantojams arī tulkojumzinātnes terminoloģijas papildināšanai latviešu valodā.